Kādā literatūras stundā mēs, 10.klases skolēni, apguvām tēmu „Austrumzemju lirika”, un skolotāja uzaicināja arī mūs uzrakstīt haikas. Izdzirdot vārdu „haika”, pirmā doma, kas ienāk prātā, ir: „Kas tā tāda?” Atbilde ir ļoti vienkārša - haika ir japāņu dzejas trīsrinde, kurai nav atskaņu un īpatnība ir zilbju skaits katrā vārsmā: 5 – 7 – 5. Taču mūsu klases haikas nav parastas, tās ir īpašas, jo katru dzejas rindu sacerēja cits skolēns (tādi bija radošās darbības nosacījumi). Šāds nu ir mūsu dzejošanas rezultāts:

Zvaigznāji debesīs
Tumšas debesis,
Ir atkal vakars klāt, jā,
Bet rīts jau šurp nāk.

Sniegavīrs uzdarbojas
Gaišā dienā nāc
Un gaišā mēness naktī,
Mīli mani vēl!

Nezināmais ērms
Nezināmais ērms,
Šai zemē vieta tev ir?
Nezini, kurp ej…

Sniegpārsla
Aukstuma varā
Sasala ūdens, ak vai…
Nežēlīgi auksts!

Kū ta tu
As to jā, bet tu?
As nazynu šū tēmu.
Jura dīna, kas?

Pusputns
Lido putniņi,
Krīt nerimstoši viņi.
Nokrīt zemē, beigts!