Šajā „100-kāja” numurā uz interviju aicinājām vienu no pamanāmākajiem cilvēkiem visā skolā - 12. klases skolēnu Vjačeslavu Zajankovski.

Kādas sajūtas Tevi pārņem, domājot, ka eksāmenu laiks vairs nemaz nav tik tālu?

Man dziļi vienalga.
     
10.klasē Tu visu uzmanību piesaistīji ar savu dīvaino ģērbšanās stilu, tagad esam pieraduši. Kādu vēstījumu apkārtējiem „nes” Tavs ģērbšanās stils?

Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Katrs nēsā to, kas viņam patīk. Man patīk šādi, un man tā ir ērti. Iesaku pamēģināt! :D
     
Ko Tu dari brīvajā laikā?

Veidoju ar dizainu saistītus nelielus darbus, saceru dziesmas. Patīk paskatīties jaunākās filmas. Sekoju līdzi jaunumiem par krievu repu.
     
Kādi ir Tavi pašreizējie sasniegumi mūzikas jomā? Un kāds ir augstākais mērķis nākotnei?

Īpašu sasniegumu, es uzskatu, nav, bet esmu daudz ko iemācījies un ieguvis savai pašizaugsmei. Piemēram:
-) uztaisīju mājās ierakstu studiju;
-) izlaidu savu pirmo internetrelīzi „Копии V2’’
-) esmu uzstājies ar savām dziesmām – Jēkabpilī, Rēzeknē, Ludzā;
-) iepazinu daudz cilvēku, kuri darbojas šajā mūzikas žanrā.
Mērķis nākotnei ir papildināt savas spējas, varbūt pamēģināt izpausties citā jomā un, protams, beidzot nofilmēt klipu.
     
Kādēļ Tavu dziesmu vārdi ir tik pesimistiski, jaunietim neraksturīgi?

Grūti pateikt. Katrs izvēlas pats, ko viņš teiks tiem, kas klausās, es rakstu par to, kas notiek apkārt, un to, kas notiek manī. Vienkārši izlieku dusmas tekstā, un man paliek vieglāk, jo es uzskatu, ka repam jābūt tieši tādam, nevis par skaistām meičām un dārgām mašīnām, un nelaimīgo mīlestību.
     
Kādi ir Tavi plāni pēc 12. klases pabeigšanas?

Konkrētu plānu man vēl nav, tikai apsveru dažādas idejas.
     
Kur Tu sevi redzi pēc 10 gadiem?

Notriektu zem mašīnas :D
     
Ar ko Tev atmiņā paliks Dricānu vidusskola?

Ar skolotāju Zoju Deksni, kura vienmēr pajautā : „Kāda tev stunda?”
     
Un nobeigumā - ko Tu varētu novēlēt klasesbiedriem, skolotājiem un visiem pārējiem skolas biedriem? 

Klasesbiedriem - labi nokārtot eksāmenus un sasniegt dzīvē to, ko viņi visvairāk vēlas! Skolotājiem - mazāk tādu skolēnu kā es, kuri tik „cītīgi” apmeklē mācību stundas! (Tā kā man ir tāda iespēja, sveiciens Voskānam, Alanam, Matvejam!)