Turpinām intervijas ar mūsu skolas visvecākajiem, visgudrākajiem, visvis... skolēniem – divpadsmitajiem. Šoreiz intervija ar aktīvo, atraktīvo un intelektuālo Māri.

Kādas ir sajūtas tagad, kad Žetonu vakars ir jau aiz muguras?

Pirmais, kas nāk prātā atbildot – prieks, ka tas ir garām! :D Pats pasākums, protams, bija skaists un vienmēr paliks atmiņā, bet gatavošanās prasīja daudz rūpju un laika. Šobrīd ļoti „iet pie sirds” pasākuma galvenā vaininieka – žetonu gredzena - nēsāšanu. Paskatoties uz to, sajūties īpašāks nekā pārējie skolas biedri, kuriem tas vēl tikai priekšā. Atceros, kā reiz sākumskolas pirmajā septembrī (varbūt tad, kad sāku iet pirmajā klasē, varbūt vēlāk ) skolas direktore teica, norādīdama uz divpadsmitajiem: „Nepaies ilgs laiks, un jūs stāvēsiet viņu vietā.” Toreiz es tam neticēju, bet nu izrādās, ka vārdi ir piepildījušies un es ar lepnumu varu nēsāt Dricānu vidusskolas žetonu.

Vai uztraucies par eksāmenu tuvošanos?

Nedaudz jau par to aizdomājos, bet - nē. Vienkārši man ir slīdošais grafiks, un es nespēju uztraukties tālāk kā par vienu nedēļu! :D Mums ir daudz iekavētas mācību vielas, tāpēc tā tiek sasteigta, tikko biju vairākās olimpiādēs, pēc tam jābrauc arī uz Rīgu, jāpabeidz kārtot automobiļa vadītāja tiesības, pavasara brīvlaikā Ādažos jākārto jaunsargu gala pārbaudījumi. Šīs lietas šobrīd mani uztrauc, bet līdz eksāmeniem tikšu maijā! :D
     
Kas Tevī ir izmainījis šo gadu laikā, kopš mācies DVS?

Tā kā skolas telpās esmu jau no bērnudārza, tad man šķiet, ka vispamanāmākās izmaiņas ir tās, ka esmu paaudzies par kādu metru! :D Par raksturu grūti pateikt – šķiet, esmu palicis pašpārliecinātāks. Arī neskraidu vairs pa skolu, spēlējot „ķeršanu”! :D
     
Kādus talantus Tu sevī esi atklājis skolā pavadītajos gados?

Nevienu talantu neesmu atklājis – visu skolā man iemācīja! Vajadzēja dzejoļus skaitīt – es arī skaitīju. Vēlāk pabiju vairākas reizes gan „Zvirbulī”, gan arī „Volyudzānos”. Sākumskolā dejoju sporta un tautu dejas, vidusskolā tautu dejas. Mūzikas stundās vajadzēja dziedāt, tagad pie lielas vajadzības un maz prāta arī varu uzdziedāt! :D Tāpēc neuzskatu, ka man būtu kādi talanti, vienkārši jāmāk mācīties to, ko tev skola piedāvā, un visu var attīstīt!
     
Kurš notikums Tev šķiet visspilgtākais no skolas gadiem?

Ik pa brīdim ir bijis pa kādai pērlei, kuras mūžam paliks atmiņā. Vairākas Ingūna jau pieminēja septembra numurā – kā savācu maizīti no ēdnīcas un tad to jau sakaltušu un sapelējušu metām pa logu ārā „putniņiem” :D, kā mēs ar Koļu angļu kabinetā korektoru aizdedzinājām un tas degot pašķīda pa grīdu! :D Mēs ar Ingūnu sākumskolā kāvāmies, tad nu reiz es dabūju vāzes saturu izlietu uz galvas! :D Daudz dažādu priekšnesumu, kur es esmu bijis resns kungs, Verkas Serdučķas dejotāja, ārsts, Baiba Sipeniece, bomzis, hipijs un pat laiks. Nelieciet man izvēlēties vienu, jo droši varu teikt, ka ir gājis SPILGTI!  
 
Kādi ir Tavi plāni pēc DVS absolvēšanas?

Visu vidusskolas laiku likās, ka esmu vienīgais, kurš zina, ko darīs pēc tās, bet aptuveni pirms Ziemassvētkiem iešāvās prātā otrs variants. Un nu nevaru izvēlēties - mācīties par būvinženieri vai lauksaimnieku. No vienas puses, ienesīgs darbs man interesējošā nozarē, bet, no otras puses, sirdslieta un bērnības sapņi. Galējā izvēle droši vien tiks izdarīta tikai pēc izlaiduma, bet pagaidām esmu noskaņojies paklausīt sirdij.

Nobeigumā – Tavs novēlējums DVS skolotājiem un skolēniem?

Novēlu, lai mūsu visu skola nekad nav apgrūtinājums, bet lai tajā piedzīvotu vēl daudz skaistu brīžu!