# # #
Kad manas acis veras ciet,
Es pavasara saulē vēlos diet.
Es redzu, kā zāle klusu dīgst,
Un dvēsele zaļās pļavās klīst.

Taureņu raibo spārnu vieglums
Kā krāsainu ziedu krāšņums,
Vējš ar putnu jautro dziesmu
Nes jaunu dzīves vēsmu

Saulē zirnekļa tīkli laistās,
Acis apžilbst no gaismas spilgtās.
Gribas taurenim pretī roku sniegt,
Bet pēkšņi acis jāatver, šķiet,-
    Jo pavasari man vēl neaizsniegt...

                      # # #
Balta puteņa, mirdzoša sniega
Aukstajās skavās esam vēl mēs.
Šī cīņa, kas notiek, šķiet bezgalīga,
Cīņa, kurā saule uzvarēs.

Nāks ziedošs laiks, nāks pavasar’s,
Un brīvību atkal izjutīs gars.
Priecēs gan acis, gan sirdis mums
Šis burvīgais dabas uzplaukums.

Tik atrast vēl spēku sev, izdzīvot
Un citiem, kam trūkst tā, cerības dot,
Jo zinu - tu tomēr uzvarēt vari
Cīņā starp ziemu un pavasari.

                                              Autore: Daina V.