Laiks pagājis un mūs sev līdzi aiznesis,
Kā vējš sev lapas līdzi nes, kā upe - ziedu vainagu.
Ceļš vedīs mūs reiz skaistos sapņus piepildīt,
Tik šoreiz katram savi soļi, katram ceļš būs savs...
Bet vēl jau laiks mums dāvā ziedus:
Daudz skaistu mirkļu, gaišu smaidu, draudzību
Un skaļus smieklus, vārdus patiesus un atziņu-
Mēs vienmēr būsim labākie...
Varbūt ne visai pasaulei, bet pašiem sev - arvien. ... |
 Komentāri (0) | Skatīts: 2385x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Katrai ziemai ir savs stāsts. Tas sākas laikā, kad aiz loga sniegputenis neprātīgi griežas dejā, kad sals kaļ ledus zobenus, zvaigznes mirdz spoži jo spoži, bet mājās sveces liesma klusi lej siltumu nosalušās sirdīs.
Līdz ar pirmo svecīti Adventa vainagā dzimst sapnis. Kādam tas ir tāls, neaizsniedzams kā spožās zvaigznes ziemas naktī, bet kādam tas ir tik vienkāršs, tuvs, ka nepieciešams tikai mazs Ziemassvētku brīnums, lai piepildītos. Sapņi katram no mums dod jaunu iemeslu dzīvot un cerēt, it īpaši tie, kuri dzimuši laikā, kad pasaule ir auksta, jo tad mēs apzināmies to, kas patiesi mums ir vajadzīgs sirds siltumam. ... |
| Komentāri (0) | 2012-12-27 03:09 | Skatīts: 4519x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
| Komentāri (0) | Skatīts: 2289x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
18. novembris ir svētki mums, latviešiem, un visiem, kuriem Latvija ir sirdij tuva. Latvijai šogad paliek 94 gadi, tas nav daudz salīdzinājumā ar citām valstīm, taču nav arī maz, ņemot vērā to, ko esam paveikuši un cik dažādi šie gadi ir bijuši. Šajā dienā mēs visvairāk apzināmies to, ka esam latvieši, to, cik daudz mums šī valsts nozīmē, un to, ka Latvija mums ir vienīgā.
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 1777x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Kļavu lapas, degdamas sarkanās ugunīs, lēni krita un klājās pār zemi. Atmiņas arī pacēlās spārnos kopā ar kļavu lapām un lēnām plaka. Uz brīdi iestājās miers...Bet tad cēlās rudens vējš un sāka dzenāt koku lapas un atmiņas pa pasauli, arvien tālāk un straujāk, līdz tās vairs nevarēja rast mieru...
Rudens vienmēr ir bijis tāds. Tas spēj iedurt sirdī bez adatas, dedzināt bez uguns un uzrunāt bez vārdiem. Rudens liek pēkšņi apjaust to, ko esi mēģinājis saprast jau sen, taču nespējis rast atbildi. Rudens to sniedz… kā ar dūrienu sirdī.
... |
| Komentāri (0) | 2012-11-01 01:16 | Skatīts: 1784x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Tuoļi i uotri laiks ir šis skriejs
Caur malnu i boltu, i palāku...
Kurš gon šai dzeivē tik daudz ir redziejs,
Kai tikai tys stundinīks- myusu laiks.
Myužeigi sytās i myužeigi īt,
I vysim miersteigīm nauzvarams šķīt,
Līkās, tik dažaidu dzeivi jis zyn’,
Tik dažaidys dūmys, dažaidys sirds,
Bet patīsi vyss ir daudz sovaiduok:
Cylvāks ir šudiņ taids pats kai bej’ vakar.
Voi sāta, kam jumts jauns, nav vairs tei poša?
... |
| Komentāri (0) | 2012-10-05 16:50 | Skatīts: 3958x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Kādā literatūras stundā mēs, 10.klases skolēni, apguvām tēmu „Austrumzemju lirika”, un skolotāja uzaicināja arī mūs uzrakstīt haikas. Izdzirdot vārdu „haika”, pirmā doma, kas ienāk prātā, ir: „Kas tā tāda?” Atbilde ir ļoti vienkārša - haika ir japāņu dzejas trīsrinde, kurai nav atskaņu un īpatnība ir zilbju skaits katrā vārsmā: 5 – 7 – 5. Taču mūsu klases haikas nav parastas, tās ir īpašas, jo katru dzejas rindu sacerēja cits skolēns (tādi bija radošās darbības nosacījumi). Šāds nu ir mūsu dzejošanas rezultāts:
... |
| Komentāri (0) | 2012-05-30 05:46 | Skatīts: 4615x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Visapkārt tukšums… Šis laiks ir tukšums, tas kā vecs vīrs skrandainā mētelī ietinis mūsu skatienus un domas, un mēs kā nomocīti vergi, sasaistīti pelēkās virvēs, lēni velkamies laikam līdz. Lietus ar smagām lāsēm noskalo vientuļas ielas, kamēr mēs, vienaldzīgie cilvēki, nepārtraukti sūdzamies par nepatīkamajiem laika apstākļiem un pavasara kavēšanos.
Bet tas nāk. No mākoņiem izspraukušies saules stari bezrūpīgi skrien pa lietus nomazgātajām ielām, skrien, lai iespīdētu zem lietussargiem noslēpušajās ļaužu sejās, skrien, lai modinātu visu, ko sastop savā ceļā, un atnestu pavasara vēsti.
... |
| Komentāri (0) | 2012-05-30 05:11 | Skatīts: 2364x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
# # #
Kad manas acis veras ciet,
Es pavasara saulē vēlos diet.
Es redzu, kā zāle klusu dīgst,
Un dvēsele zaļās pļavās klīst.
Taureņu raibo spārnu vieglums
Kā krāsainu ziedu krāšņums,
Vējš ar putnu jautro dziesmu
Nes jaunu dzīves vēsmu
Saulē zirnekļa tīkli laistās,
Acis apžilbst no gaismas spilgtās.
Gribas taurenim pretī roku sniegt,
... |
| Komentāri (0) | 2012-05-30 04:45 | Skatīts: 2772x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
|
|
