Žetonu vakars tuvojas, divpadsmitie aktīvi gatavojas vienam no gaidītākajiem notikumiem viņu skolas dzīvē. Šoreiz intervija ar 12.klases skolnieci Aigu, kura ir arī mūsu avīzes radošās grupas dalībniece.

Kādas ir sajūtas, gatavojoties Žetonu vakaram?

Žetonu vakars vienmēr DVS licies kā skaists, krāšņs un pozitīvām emocijām bagāts pasākums. Tajā saņemam žetonu, kas ir kā apliecinājums, kā piederības zīme savai skolai, kas daudzu gadu garumā ir kļuvusi par mūsu otrajām mājām. Šo pasākumu es nepacietīgi gaidīju jau kopš 10.klases, bet tās sajūtas, kuras mani pavada, gatavojoties tik ilgi gaidītajam notikumam, nav īpaši pozitīvas. Jau līdz kaklam ir šī slinkošana un bezdarbība, no kuras nogurstu desmitreiz vairāk nekā no mācību stundām. Patiesībā ātrāk vēlos, lai pienāk 4. februāris un ikdiena kļūst tāda pati kā iepriekš, jo nav pārliecības par to, ka esmu gatava noslēguma eksāmeniem maija beigās. Lai gan sirdī jūtama gandarījuma un lepnuma sajūta, jo zinu, ka drīz saņemšu DVS piederības zīmi. Tieši šajā laikā beidzot esmu iemīlējusi šo skolu un saprotu to, cik ļoti pēc tās ilgošos turpmāk savā ikdienā.
 
Ko un kāpēc jūs mainīsiet Žetonu vakara tradīcijās?

Patiesībā nekas daudz netiks mainīts, vienīgi svinīgā daļa būs nedaudz īsāka kā parasti. Šogad neredzēsiet greznas, garas, kuplas kleitas. Pārējais jau būs tāpat kā parasti – svinīgā daļa, sveikšana, luga, balle.
 
Kā Tu varētu raksturot savus klasesbiedrus?

Lai arī mēs neesam tā draudzīgākā un saliedētākā klase, kā arī neesam tik aktīvi skolas pasākumu apmeklētāji, pārējo klašu vidū mēs noteikti izceļamies ar savu apzinīgumu, labām sekmēm mācībās. Katram no mums ir savs raksturs, katrs izceļas ar saviem jokiem, izdarībām. Kā jau meiteņu klase, konfliktējam tad, kad strīdi ir vismazāk vajadzīgi, bet vienmēr katram atrodas savs viedoklis un sava taisnība notiekošajā. Spītējam, iedzeļam viens otram, bet vienalga izpalīdzam grūtā brīdī – lūk, tādi mēs esam, un tādi mēs būsim. Novēlu jums visiem izturību eksāmenos un veiksmi turpmāk, jo mums patiešām pieder tik daudz, vajag tikai iemācīties to visu saskatīt, un ziniet, ka sapņu bērni nekad nezudīs, pat tad, ja nesapratīs!

Kas Tevī pašā ir mainījies, salīdzinot ar to, kāda Tu biji 10.klases sākumā un tagad?

Atceroties to, kāda es biju, kad šeit ierados, un zinot to, kāda es būšu, kad no šejienes aiziešu, varu secināt, ka iekšēji izmaiņas ir acīmredzamas. Lai arī šajos 3 gados esmu zaudējusi pārliecību par sevi, atklāju sevī lampu drudzi, kas man nekad nav bijis raksturīgi, esmu kļuvusi pieaugusi, iekšēji stiprāka. Šeit esmu piedzīvojusi daudz negatīvu emociju – gan kļūdījos labāko draugu izvēlē, gan piedzīvoju daudz sāpīgu brīžu mīlestības frontē-, līdz ar to iemācījos paturēt emocijas sevī, aizmirst visu slikto un priecāties, un smaidīt kaut vai par to, ka esmu šajā pasaulē. Beidzot es apzinos savu vērtību, iemīlēju sevi tādu, kāda es esmu, iemīlēju to, kas man dzīvē ir dots, – ģimene, labākā draudzene, mīļotais cilvēks. Un es zinu, ka ar šo cilvēku atbalstu es daudz ko sasniegšu, tāpēc paldies jums par visu, ko man sniedzat!

Ar ko Tev atmiņā paliks DVS?

DVS man vienmēr asociēsies ar to, ka tieši šeit es sastapu savu otro pusīti, tieši šeit es atradu savu labāko draudzeni. Vienmēr atcerēšos skolotājus, kuri mūs vadīja vidusskolas gaitās, vienmēr rūpējās un izpalīdzēja, kad tas bija visvairāk nepieciešams. Noteikti atcerēšos mūsu ģeogrāfijas skolotāju un viņas mazās meitiņas, angļu valodas skolotāju un viņas mazo puisīti, manu vistuvāko draudzeni un viņas jauko mazulīti, jo šie mazie eņģelīši tik tiešām ir liela svētība un DVS nākotne. Šajā skolā ir aizvadīti mani jaukākie dzīves gadi, un, kā skolotāja Ilona teica, nav svarīgi, kura skola pēc kārtas, pirmā vai pēdējā, ir DVS, galvenās ir emocijas un notikumi, ko esam piedzīvojuši šajā vietā, un tieši DVS man asociēsies ar viskrāšņāko un piedzīvojumiem bagātāko laika posmu manā dzīvē.

Kādi ir Tavi nākotnes plāni?

Nākotnē domāju mācīties tālāk, iegūt augstāko izglītību un atrast labi apmaksātu darbu tepat Latvijā, jo esmu pārliecināta, ka nestabilā situācija valstī mazināsies un mūs gaida arī patīkamāki laiki. Patiesībā ar profesijas izvēli ir veicies dažādi, jo jau no 5.klases sapņoju kļūt par juristi. Tagad intereses ir mainījušās un esmu strupceļā, jo vairs nezinu, kur man iet un ko darīt! :D Pagaidām plānoju mācīties RTU, bet tad jau redzēs, kā veiksies gan eksāmenos, gan ar tikšanu budžeta grupā.

Nobeigumā - Tavs novēlējums DVS skolēniem un skolotājiem?

Mīļie skolotāji! Nekad nemainieties, vienmēr esiet tikpat laipni, sirsnīgi, mīļi un dzīvespriecīgi, kādi jūs esat tagad! Novēlu jums lielu izturību, stipru veselību un veiksmi ik solim! Jūs patiešām esat vislabākie! Skolēniem novēlu nekad nepadoties un neatkāpties no sava mērķa, jo, tikai sasniedzot to, jūs būsiet uzvarētāji savā dzīvē! Neaizmirstiet to!