Aprīļa avīze


  Tuvojas Latvijas simtgade. Šī notikuma spilgts ievads bija latgaliešu kongresa  simts gadu atzīmēšana Rēzeknē. Pašlaik rit arī ozolu stādīšanas akcija visā Latvijā. 4.maijā arī Rēzeknes novadā tiks iestādīti 100 ozoli; 24 no tiem – Dricānu pagastā. Mums visiem, kuri esam saistīti ar Dricānu vidusskolu, - pedagogiem, skolas tehniskajam personālam, skolēniem, skolēnu vecākiem u.c. – šis būs īpašs pasākums, jo no ozoliem tiks veidota aleja uz Dricānu vidusskolu. Mēs katrs šeit un šajā laikā dzīvojošais esam simtgades cilvēks. Katrs! Tāpēc iesaistīsimies ar savu klātbūtni, savu darbu un domām šajā Latvijai veltītajā pasākumā!   

                                                                       Skolotāja Gunta Kazuševa                                                                                   


Sasniegumi olimpiādēs un konkursos aprīlī

  • 6.aprīlī VIKTORIJA  SEMULE (12.klase) pārstāvēja Rēzeknes novadu reģionālajā (Latgale) skatuves runas un   mazo formu uzvedumu konkursā Balvos un ieguva II.PAKĀPES DIPLOMU, skolotāja Gunta Kazuševa.

  • Jau tradicionāli katru gadu aprīļa beigās Rēzeknē tiek rīkots Latgales reģiona skatuves runas konkurss “Vuolyudzāni”, kurā aktīvi piedalās arī Dricānu vidusskolas skolēni:

    - 1.VIETU ieguva ILMĀRS  KRUSTS (9.klase), skolotāja Gunta Kazuševa;

- 3.VIETU ieguva AIVIS  LIPSKIS (4.klase), skolotāja Inguna Butkāne.

  • Šogad mūsu skolas komanda - Ija Obrumane, Keitija Kindzule, Vilma Kolneja, Jānis Lamašs un Jānis Vespers 22.aprīlī piedalījās 17.atklātajā latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures olimpiādē un ieguva 2.VIETU, skololotāja Silvija Laizāne.

  • 10.klases komanda - Dita Dembovska, Dagnija Augstāre, Ija Obrumane, Valērija Šodnaka, Lauma Mozga, Eduards Zariņš, Varis Piziks, Juris Keidāns, Kaspars Prančs, Rūdolfs Kristiāns Kise. 21.aprīlī piedalījās aizraujošās Latvijas skolu skolēnu sacensībās “ZZ ČEMPIONĀTS”, kurās tiek mests izaicinājums gan fiziskajām spējām, drosmei un cīņassparam, gan erudīcijai, atjautībai, komandas garam un radošumam. Dricānu vidusskolas komanda pusfinālā saņēma  DIPLOMU par izcilu sniegumu, skolotāja Aina Pelše.

PALDIES visiem par ieguldīto darbu!

Direktores vietn.izglītības jomā I.Vilcāne



IZM pētījums un Dricānu vidusskola

  Izlasījuši nesen veikto pētījumu par izglītības rādītāju būtisko ietekmi uz skolu tīklu, kas arī bija ievietots e-klasē visu apskatei, mazliet satraucāmies par Dricānu vidusskolas nākotni, tāpēc uzrunājām mūsu skolas direktori Skaidrīti Strodi saistībā ar šo tēmu.

   Cik nopratām, tad saistībā ar eksāmenu rezultātiem tiks samazināts skolu tīkls un daudzas skolas ar zemākiem rezultātiem būs jāslēdz. Kādi būtu Jūsu komentāri par šo IZM pētījumu?

IZM pētījums Latvijā tika veikts, lai tuvākā vai tālākā nākotnē sakārtotu izglītības sistēmu un skolu tīklu valstī. Ar pētījuma pirmo daļu tiešām var iepazīties sociālajos tīklos, otro daļu sola publiskot tikai rudenī. Pētījums balstās uz centralizēto eksāmenu rezultātu attiecību pret 12.klases izglītojamo skaitu 1.septembrī, diemžēl mūsu skolas rezultāti šādā griezumā nav iepriecinoši. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu skolā mācās arī izglītojamie, kuri iegūst vispārējo vidējo izglītību tālmācības programmā (bieži vien tie ir izglītojamie, kuri jau sasnieguši brieduma gadus un kuriem nav svarīgs eksāmena rezultāts, bet tikai sertifikāts un vidējā izglītība), taču IZM, apkopojot rādītājus, visu saliek vienā “katliņā”. Tas liek gan administrācijai, gan skolotājiem izvērtēt savu darbu un rast risinājumu rezultātu uzlabošanai un izglītojamo motivācijai.

Skatoties uz mūsu skolu un skolēniem, es redzu, ka daļai ir nenopietna attieksme pret mācībām, viņi dzīvo ar domu – “gan jau skolotājs ieliks”. Bet ja neieliks??? Ar šādu attieksmi mēs, protams, augstus rezultātus nesasniegsim. Ir jāmaina domāšana, jo jūs taču mācāties sev. Jūs būsiet nākamie ārsti, politiķi, zinātnieki utt. Daudzus no jums par tādu attieksmi es (kā darba devējs) darbā nepieņemtu.

    Ko Jūs varētu teikt par Dricānu vidusskolas nākotni?

Skolas nākotne? Es esmu optimiste un domāju, ka Dricānu vidusskola izturēs šo izglītības sistēmas reformu un nostiprināsies novadā kā konkurētspējīga vidusskola. Skolai ir ko piedāvāt: izremontētas telpas (gandrīz visas), jauna sporta zāle,  skolas internāts, sakārtota apkures sistēma, daudz un dažādi pulciņi - tautu dejas, ansambļi, sporta pulciņi, zinoši un radoši pedagogi, ar novada atbalstu peldēt prasmes apguve 2.klasei, B kategorijas braukšanas apliecības iegūšana vidusskolēniem utt. Jā, varbūt skola un pagasts nepiedāvā tādas izklaides kā pilsētā, bet vai tas ir galvenais? Bieži vien pilsētas skolu absolventi augstskolās nav konkurenti studentiem no lauku skolām, jo lauku skolās mācās mazāk skolēnu, skolotāji var ar viņiem strādāt papildus. Novērtējiet to!

Tikko izlasīju arī interviju ar Valteru Strodu, jaunu, enerģisku latvieti, Minhenes Tehniskās universitātes datorzinātņu studentu  un titula “Nākotnes politiķis” ieguvēju 2016.gadā. Ļoti patika viņa skatījums uz Latvijas izglītības sistēmu. Iesaku izlasīt! Mācību gada nogalē visiem novēlu izturību, jo mācīties ir palicis ļoti maz. 9. un 12.klases izglītojamiem veiksmi eksāmenos!

Paldies direktorei par viedokli!                                              Keitija

 

 

 

Uz Jelgavu mācīties jāiet obligāti!

    Šoreiz intervija ar Kārli Pelšu - puisi, kurš savējos nekad neaizmirst, arī pēc DVS beigšanas daudz laika pavada  ar dricāniešiem gan sportojot, gan arī izklaidējoties. Vienmēr ir izpalīdzīgs un aktīvs.

   Tātad Tu mācies LLU. Pastāsti nedaudz, ko tieši Tu mācies! Un kā Tev veicas?

  Iestājos programmā Lauksaimniecības tehnikas inženierzinātne, taču pie dokumentu iesniegšanas nevarēju izvēlēties apakšprogrammu - starp Autotransports un Lauksaimniecības tehnika. Toreiz sēdēju un skaitīju „oliņ, boliņ – džimpiņ, rimpiņ”, bet, kā vēlāk izrādījās, vēl pēc diviem gadiem šāda izvēle pienāca, jo sākumā bija tikai akadēmiskie priekšmeti. Tad nu izvēlējos Lauksaimniecības tehniku. Būtu jau teicis - veicas ļoti labi, ja neskaita bakalaura darba rakstīšanu, te nu gan, par to runājot, visiem mums sirds sāk sāpēt…

   Vai Tev bija viegli  pēc vidusskolas beigšanas uzsākt mācības jaunā skolā? Kas Tev palīdzēja iejusties?

  LLU mācījās un vēl joprojām mācās mans brālis Māris (arī no DVS). Viņam 5 gadi jāmācās, man - 4, tā sanāk, ka visu laiku viņš ir bijis te. Bet kā atbalsts tas bija sākumā, palīdzēja kādā priekšmetā, kopā gājām uz ballēm, iepazīstināja ar ekonomistu meitenēm, jo Linda toreiz arī mācījās tieši ekonomistos (pabeigusi DVS) Bet ar draugiem šeit gan nav bijušas problēmas, jau skolas praksē sapazinos ar pusi no kursa biedriem.

  Cik Tev atlicis vēl mācīties?

   Pārāk maz. 10. maijā priekšaizstāvēšana, ja tajā “izlaiž cauri”, tad mierīgu sirdi var sēdēt 3 nedēļas līdz gala aizstāvēšanai, ja neizlaiž, tad vēl pāris iespējas nozīmēt nākamo, bet, ja trešo reizi nesanāk, tad brauc mudīgi uz ārzemēm un pēc gada atpakaļ mēģināt vēlreiz, citādāk  mamma „nositīs”…

    Ko Tu domā darīt pēc LLU beigšanas? Vai Tu domā atgriezties atpakaļ uz Latgali?

   Vēl gluži līdz galam neesmu izlēmis, ko un kā darīšu, bet pagaidām doma ir atgriezties dzimtajā pusē, atrast darbu ar man piemērotu darba laika grafiku un reizē arī rosīties pa saimniecību. Daudzi jau saka - jābrauc uz Rīgu, tikai tur ir darbs, tikai tur esot īstā dzīve. Ciest nevaru Rīgu, un, tā kā mani mērķi pagaidām ir visai piezemēti, būs pagaidām jāaprobežojas ar Latgales iespējām, kur arī līdz šim vienmēr esmu juties vislabāk.

     Kāda ir tā lielākā atšķirība starp skolēniem mūsu DVS un LLU?

   Lielākā atšķirība ir tā, ka LLU jau nav skolēni, te ir studenti, katrs ar kādu zināmu mērķi, visi jau pieauguši, ar savu viedokli teju par jebkuru tēmu. Protams, sākumā pirmais kurss jau daudz neatšķiras no vidusskolas, bet tālāk domāšana pavisam izmainās. Tikko esi iegājis ritmā un sapratis, ka tev pašam ir jādara, nevis gaidi, kad skolotāja aiz rociņas pavilks, tā esi cits cilvēks. 

    Vai Tu ar smaidu atceries  laiku, kad mācījies DVS? Vai tieši pretēji - esi vairāk apmierināts ar tagadējo ikdienu? Kāpēc?

  Brīžiem gribas atgriezties atpakaļ vecajā skolas solā, bet tomēr Jelgava ir studentu pilsētiņa, te dzīve rosās vairāk vai mazāk ap LLU, aizej uz veikalu kaut vai tālākajā Jelgavas galā un ieraudzīsi pazīstamu seju. Uz universitāti, ilgākais, man ir bijis jāiet 10 minūtes, un tas arī tikai tāpēc, ka īpaši nesteidzos. Kāpēc lai ar to nebūtu mierā?

   Pastāsti kādu atgadījumu no DVS dzīves, kuru vienmēr atcerēsies!

   Tos īpašos atgadījumus nemaz nedrīkst publiski stāstīt… Bet katrā pirmajā skolas dienā vienmēr gribas teikt, nu ko, pasniedzēj, iepazīsimies, pastāstīsim nedaudz par sevi! Bet nekā, tā bija tikai DVS.

    Par ko Tu vēlējies kļūt bērnība?

   12. klasē audzinātāja izdalīja visas aptaujas, kuras bija sakrājušas gadu garumā, un katru gadu ir bijis jautājums – Kas Tu būsi, kad izaugsi? 70% gadījumu biju atbildējis - basketbolists, pašam tagad smiekli nāk. Varbūt skolā biju viens no garākajiem, bet šeit pat man kakls jāmežģī, lai paskatītos dažam labam acīs.

     Ko Tu novēlētu DVS jauniešiem un skolotājiem?

    Jauniešiem novēlu tiešām labi apdomāties un izvēlēties īsto savu ceļu pēc skolas, jo es daudz nedomāju, daudz  nerunāju ar apkārtējiem un, manuprāt, biju izvēlējies pārāk vieglu programmu. Uz Jelgavu gan jāiet obligāti! J

Ko tad skolotājiem – lielākas algas! J

    Paldies! Un veiksmi Kārlim, bakalaura darba aizstāvēšanā!

                                                                                                                          Amanda

 

 

Pieaugušo dzīve nav viegla

   Šogad 12.klasi beidz arī Viktorija Semule – patstāvīga, aktīva, radoša jauniete, kura gandrīz katru gadu novada skatuves runas konkursos ir ieguvusi 1.vietu. Par viņu droši varētu teikt: “Mazs cinītis gāž lielu vezumu.”

   Kā jūties, zinot, ka skola laiks beigsies pēc divām nedēļām? Vai Tu esi starp tiem cilvēkiem, kas par to ir stāvā sajūsmā vai tomēr vēl nedaudz ilgāk gribi palikt skolas solā un savā "komforta zonā" jeb vietā, kura Tev ir labi pazīstama? 

   Apzinoties, ka skola beidzas tik drīz, esmu neziņā un baidos no nepareizās izvēles. No paša sākuma biju sajūsmā, ka skola beidzot būs pabeigta, bet tagad ir citādāk. Saprotu, ka ar klasesbiedriem, skolasbiedriem un skolotājiem vairāk tik bieži neredzēšos, un tas ir nedaudz bēdīgi. Ir tāds teiciens - skola ir kā otrās mājas, un skolotāji kā otrie vecāki. 

  Vai Tu jau esi tikusi skaidrībā, ko darīsi pēc skolas? Ja nē - kādu Tu iztēlojies savu tuvāko nākotni?

   Par savu nākotni domāju katru dienu un saprotu - tas nav viegli, kā likās. Vēl savu izvēli neesmu izdarījusi, jo, kā jau teicu, baidos no nepareizās izvēles. Protams, savu nākotni redzu, mācoties tālāk un attīstoties. Dzīve ir viena liela skola!

    Daudzi vecāki savus bērnus cenšas mājās noturēt pēc iespējas ilgāk, bet mums zināms, ka vecāku "ligzdu" esi pametusi. Ko vecāki teica par Tavu lēmumu dzīvot patstāvīgi Rēzeknē? Vai viņi to atbalstīja? 

   Šis jautājums ir privāts! Jā, esmu pametusi savu vecāku ''ligzdu''. Protams, viņi uz to reaģēja kā jau visi vecāki. Priecājas, ka dzīvoju netālu, un atbalsta mani, kā vien spēj.

     Kā Tu pati tagad jūties,  dzīvojot prom no vecākiem? Vai esi jau kā kārtīgs "jaunais-pieaugušais"? Dzīve rit "citās sliedēs"? 

    Jūtos nedaudz patstāvīga, tomēr ir savas grūtības, bet tas stimulē mani cīnīties, jo ne visu dzīvi es dzīvošu ar vecākiem. Jāsāk saprast, kas ir pieaugušo cilvēku dzīve, un tā tiešām nav viegla...

     Ir tāds latviešu sakāmvārds: "Mazs cinītis gāž lielu vezumu." Vai šis teiciens attiecas arī  uz Tevi?

   Šis teiciens ir ļoti labs. :D Īsti es nevaru pateikt pati par sevi, jo tas ir grūti… Manuprāt, tas labāk ir redzams apkārtējiem - attiecas uz mani vai nē. Mēs katrs gāžam un cīnāmies ar saviem dzīves piedāvātajiem cinīšiem, cik vien spējam, un tas ir pats galvenais. ;)

     Kuras būs trīs lietas (notikumi, stundas u.c.), kā Tev visvairāk pietrūks, skolu beidzot?

    Pietrūks visas klases pastrādāto nedarbu un darbu, pietrūks politikas un vēstures stundu. :D Visvairāk pietrūks visas klases smieklu, Rinalda joku un anekdošu, kuri sasmīdināja ne tikai mūs, bet arī skolotājas.

     Kad biji mazāka, par ko Tu vēlējies kļūt? Vai "mazās Viktorijas" sapņi sakrīt ar šodienas vēlmēm/idejām, ko darīt pēc skolas?  

    Sākumskolā mums audzinātāja Inguna lika rakstīt, par ko vēlamies kļūt, un es uzrakstīju - par frizieri. Jā, man vēl tagad patīk citiem veidot matu sakārtojumus, it īpaši savai mazajai māsai, kura mani šantažē, ja kaut ko ne tā izdaru vai stiprāk sāku ķemmēt, ka tā būšot pēdējā reize, kad viņa man to ļaušot darīt. :D Vidusskolas gados manas vēlmes ir mainījušās. Mazās Viktorijas sapņus ietekmēja vecākā māsa, vecāki, krustvecāki, bet visvairāk tomēr māsa. Viņa mani iedzen neziņā, jo stāsta par savu un paziņu pieredzi, iesaka, ko darīt, par ko varbūt iet mācīties utt.

    Mēs zinām, ka esi aktīva jauniete - dejo tautu deju kolektīvā, piedalies skatuves runas konkursos, jauniešu centra aktivitātēs u.c.. Vai Tev ir kāds hobijs, brīvā laika "kavēklis", kas Tev ir tuvs sirdij? Kā relaksējies pēc garas dienas skolā? 

      Tā kā dzīvoju patstāvīgi, brīvā laika nav pārāk daudz, vienmēr atrodas kāds darbiņš mājās. Pēc skolas bieži apguļos gultā un iesnaužos (man gulēt patīk) :D , dažreiz skatos interesantus seriālus, bet, kad ieskatos pulkstenī, - ir jāiet jau gulēt. Tad es sadusmojos uz sevi, jo vienmēr no rītiem apņemos laicīgi izmācīties, bet tas sanāk ļoti reti. 

    Ko vēl gribētu piebilst nobeigumā?

    Mums visiem ir jābūt spēcīgiem katrā dzīves situācijā. Klasesbiedri, novēlu jums labi nokārtot eksāmenus un sasniegt savus sapņus! LAI VISS, KO DARĀT, IZDODAS!  

        Lai izdodas arī Viktorijai!                                                             Sintija

 

 

 

 

 

 

 

Aptauja – Dricānu vidusskola vai tomēr nē?

  2016./2017.mācību gads drīzumā būs pagājis. 9.un 12.klašu skolēniem pats svarīgākais ir nokārtot veiksmīgi eksāmenus, kuri notiks jau maijā. Ar divpadsmitajiem viss skaidrs – jādodas prom no savas ierastās skolas, taču devītie - kādi tad ir viņu plāni nākotnei, vai būs iespējams daudzus Dricānu vidusskolā sastapt arī nākamgad kā vidusskolēnus? Tāpēc aptaujājām viņus, lai uzzinātu viedokli šajā jautājumā.


   Paliek vidusskolā, jo:

-          patīk šī skola;

-          mamma neļauj doties projām;

-          mīl skolu un šeit iegūtos draugus;

-          šeit paliekot, no rītiem varēs ilgāk pagulēt;

-          tepat ir labi.

Dosies prom, jo:

-          vēlas iepazīt jaunus draugus;

-          nevēlas vairs ciest klasesbiedru un skolotāju aizvainojumus;

-          nepatīk DVS un daži skolotāji;

-          vēlme iegūt ātrāk kādu noteiktu profesiju;

-          grib mācīties citur.

 

  Ir arī skolēni, kuri vēl nav izlēmuši, kur mācīsies nākamgad.

 

    Ceram tomēr lielāko daļu pašreizējo devītklasnieku redzēt nākamgad Dricānu vidusskolā!

 

Agija

 




Sports aprīlī

 

 

 

   Aprīļa mēnesi daudzi mūsu skolas sportisti iesāka ar piedalīšanos Rēzeknes pusmaratonā, kurš norisinājās 8.aprīlī . Skola patiešām var lepoties, jo šogad no mūsu skolas piedalījās 80 gan mazāki, gan arī lielāki skrējēji. Pārsvarā jaunieši izvēlējās dalību 5 km skrējienā, bet bija arī tādi, kuri pieveica 10 km. Patiess prieks, ka dažs labs pat paspēja piedalīties gan deju skatē, gan pusmaratonā. Malači, Dricānu vidusskolas skolēni!

 

   Šajā mēnesī notika arī vēl divi Rēzeknes novada Junioru līgas sabraukumi. Pirmās cīņas tika aizvadītas 1.aprīlī Dricānu sporta hallē. Dricānu jaunietēm bija jāizspēlē tikai viena spēle pret Kaunatas komandu. Kā iepriekšējās spēlēs, tā arī šajā tika gūta pārliecinoša uzvara (7:0). Meitenēm šī spēle ilgi paliks atmiņā, jo pretinieces spēlēja negodīgi un vardarbīgi. Savukārt Dricānu jauniešiem 1.aprīlī nācās aizvadīt 2 spēles. Arī puišiem veicās ļoti labi. Pirmo spēli aizvadīja pret Kantinieku komandu, izcīnot uzvaru ar rezultātu (7:2). Otrā spēle bija pret Viļānu komandu, kurā puiši ieguva vēl vienu uzvaru ar rezultātu (4:2). Šis bija iepriekšpēdējais sabraukums pirms noslēdzošā fināla.

 

   Fināla spēles un komandu apbalvošana 23.aprīlī norisinājās Maltas daudzfunkcionālajā zālē. Jaunietēm pirmā spēle bija pret Tiskādu komandu, protams, arī šoreiz tika izcīnīta uzvara (7:2). Pēdējā spēle pret Ilžukolna komandu patērēja daudz spēka, turklāt meiteņu komandai nemaz nebija maiņas. Skatītāji šo spēli komentēja kā skaistu un baudāmu, mums pašām šī bija visu laiku labākā spēle, kura nesa mums uzvaru (4:1). Junioru līgas laikā netika piedzīvots neviens zaudējums! Dricānu jaunietes nu jau ir trīskārtējās Junioru līgas čempiones! Komandas pilnais sastāvs - Aurēlija, Vlada, Daiga, Karīna, Sintija, Ramona, Lauma, Inga un Agnese.

 

   Mūsu zēnu komandai arī bija jāaizvada pēdējās 2 spēles pret Daugavpils Fanu klubu un Kaunatas komandu. Pārliecinoši tika uzvarēta Daugavpils komanda (4:2 ), bet diemžēl mazliet pietrūka līdz uzvarai, spēlējot pret Kaunatas jauniešiem (zaudējums 2:4). Dricānu jaunieši ieguva 2.vietu! Komandas pilnais sastāvs –Ivars, Jānis G., Elmārs, Elvis, Markuss,Kristaps, Jānis D., Jānis B., Vitālijs Žuks, Jānis Laizāns, Ēriks un Ervīns Tāraudi, Kalvis Skudrovs un Juris Spīčs. Turklāt par Rēzeknes novada Junioru florbola līgas labāko turnīra spēlētāju zēnu vidū tika atzīts Ivars Ūsāns, bet meiteņu vidū tā bija Aurēlija Zariņa.

 

   Prieks par tik labiem sasniegumiem! Cerams, ka arī nākamgad dricāniešiem veiksies! Varam lepoties ar abām Dricānu jauniešu komandām!

                                                                                                      Sporta reportiere Daiga




No skolēnu darbiem

 

 

 

-) Tu audzē graudus vai citus dārzeņus?

 

-) Var teikt, ka es nesen biju mazs rāpulis.

 

-) Katra mana diena aizrit reizē ar maniem sviedriem.

 

-) Tās bailes viņam radās, kad strādāja par taksi.

 

-) Eposs veidots pa dzejoļa veida tipa rindām.

 

-) Danti izglābj no nezināmiem nezvēriem, kas uz zemes

 

 nav sastopami, - vilka un lāča.

 

                                                                         Izrakstīja skolotāja Gunta


Komentāri (0)  |  2017-05-04 17:34  |  Skatīts: 3370x   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ