Šoreiz avīzē intervijas ar divām meitenēm – Imaldu, kura vēl tikai domā par savu nākotni pēc vidusskolas absolvēšanas, un Elīnu, kura pa šiem trim gadiem jau tik daudz paveikusi, tik daudz kur pabijusi un pierādījusi, ka viss ir iespējams. Jā, šī apziņa ir jākultivē, ka viss ir iespējams arī pēc lauku vidusskolas absolvēšanas. 

    Tikai tu pats nosaki to, kāda būs tava nākotne. Cik ieguldīsi, cik izdarīsi, cik iegaumēsi, cik izturēsi, cik mēģināsi… Vienīgi tas darbs, ko veicam paši ar sevi, ir svarīgs. Kaut vai tā būtu godkārība, augstprātība, kas mūs virza uz priekšu, vajag strādāt! Tikai darbs kaut ko nozīmē!  Tā, lūk, vidusskolēni…                                                                                     

                                                                              Skolotāja Gunta                                                       

Sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos februārī un martā

 

• Rēzeknes novada pašvaldības DIPLOMS –  12.klases skolniecei  SANTAI  KALVĀNEI par iegūto 3.VIETU Rēzeknes un Viļānu novadu apvienības ekonomikas olimpiādē, skolotāja Aina Pelše.

   

• 2.PAKĀPES APLIECINĀJUMS –  9.klases skolniekam RALFAM  BOKTAM par radošu un aktīvu darbību VISC neformālās izglītības departamenta rīkotajā vides izglītības projektā “Ieraugi, atklāj un saglābā!”, skolotāja Sandra Saulīte

PALDIES skolēniem par mērķtiecīgo darbu un veikumu un skolotājām par ieguldīto darbu!

 

• Dricānu vidusskola jau vairāku gadu garumā var lepoties ar augstiem sasniegumiem dažāda mēroga skatuves runas un stāstnieku konkursos. Arī šis mācību gads nav izņēmums - 3.martā mūsu skolu Rēzeknes novada skolu jaunatnes skatuves runas un mazo formu uzvedumu konkursā pārstāvēja vairāki dalībnieki, no kuriem viens tika izvirzīts konkursa 2.kārtā.
             Finālā:

     - I PAKĀPES DIPLOMU ieguva VIKTORIJA SEMULE (12.klase), skolotāja Gunta Kazuševa.

     Ceturtdien, 6.aprīlī, Viktorija Rēzeknes novadu pārstāvēs reģionālajā (Latgale) skatuves runas un   mazo formu uzvedumu konkursā Balvos.

PALDIES skolotājai Guntai par radošumu un ieguldīto darbu!

 

• 10.februārī notika Rēzeknes un Viļānu novadu skolu jaunatnes VOKĀLĀS MŪZIKAS KONKURSS “BALSIS”. Dricānu vidusskolu šajā konkursā pārstāvēja divi kolektīvi, un abi guva izcilus rezultātus. Priecē tas, ka mūsu dziedātāju sniegums joprojām tiek atzinīgi novērtēts arī ārpus  skolas un pagasta robežām!
  
  -  AUGSTĀKĀS PAKĀPES DIPLOMS par izcilu sniegumu 8.-12.klašu vokālajam ansamblim: Keitija Kindzule,  Daiga Troška, Imalda Kazuševa, Ilvija Tutāne, Vineta Tutāne un Ralfs Bokta.

   

- I  PAKĀPES DIPLOMS par izcilu sniegumu 3.-7.klašu vokālajam ansamblim: Krista Kokina, Estere Abramova, Lauma Pučeite, Sabīne Trauberga, Samanta Selina, Laima Loreta Treikule, Katrīna Semule, Ramona Trauberga, Darja Selina, Laura Saveļjeva, Alise Amanda Braze.

 

 

 

• 1.martā  abi vokālie ansambļi pārstāvēja Rēzeknes novadu Latgales reģiona skolu jaunatnes VOKĀLĀS MŪZIKAS KONKURSĀ “BALSIS” Jēkabpilī:

-  I   PAKĀPES DIPLOMS par izcilu sniegumu 8.-12.klašu vokālajam ansamblim;

 - II  PAKĀPES DIPLOMS par izcilu sniegumu 3.-7.klašu vokālajam ansamblim

 PALDIES mūzikas skolotājam Jānim Veļičko par uzņēmību, radošumu un ieguldīto darbu!

                                                                     

Direktores vietn.izglītības jomā I.Vilcāne

Komforta cilvēks

     12.klasē ir daudz jauku, aktīvu jauniešu, viņu vidū ir arī meitene ar garu un slaidu augumu, skaistiem, sprogainiem matiem un varbūt mazliet nopietnāku skatījumu uz dzīves norisēm. Tā ir Imalda Kazuševa. Šoreiz saruna ar viņu.

     Kādu Tu atceries savu pirmo dienu DVS?

        Nezinu, kāpēc tā ir sanācis, bet mana pirmā skolas diena pavisam nav palikusi     manā atmiņā. Man ir tikai pierādījumi fotogrāfiju veidā. :D No sākumskolas laika gan daudz ko atceros – ar skolotāju Ingunu vienmēr bija interesanti un jautri! Gan kopā pikojāmies, gan devāmies dažādās pastaigās.

   Un kādu Tu vēlētos sagaidīt diemžēl pēdējo skolas dienu DVS?

      Es šo dienu negribētu sagaidīt skumjā noskaņā. Man vispār nepatīk salkanas un “raudulīgas” runas, kā arī pārspīlētas emocijas. Jā, atzīstu, tas būs mazliet skumji, jo sapratīsim, ka bezrūpīgākais laiks ir beidzies, ka jākļūst pieaugušiem. Ja godīgi, es negribu doties prom no Dricānu vidusskolas, jo šobrīd nav sajūtas, ka esmu gatava pāriet nākamajā “līmenī”. Bet laiku jau atpakaļ nepagriezīsi… Domāju, ka pēdējā skolas diena daudz skumjāka būs manai mammai, nevis man. Jau šobrīd viņa bēdājas un skaita nedēļas, cik vairs neilgi būšu Dricānu vidusskolas skolniece. Mana nostalģiskā sajūta noteikti nāks vēlāk – tad, kad mācīšos citā mācību iestādē…

   Kā Tev šķiet, Tu tagad varētu teikt, ka esi pilnībā iepazinusi pati sevi? Kāpēc?

   Es domāju, ka neesmu pilnībā iepazinusi pati sevi. Manuprāt, neviens nevar apgalvot, ka ir iepazinis sevi līdz galam. Man šobrīd ir 18 gadi, un es vēl nezinu, uz ko esmu vai neesmu spējīga. Mēs sevi iepazīstam visas dzīves garumā.

   Visiem zināms, ka esi ļoti aktīva un daudzpusīga, bet vai nākotnes profesija Tev jau ir zināma?

   Nākotnes profesija ir ļoti atbildīgs lēmums, jo no tā ir atkarīga visa mana turpmākā dzīve. Un tieši tāpēc šī izvēle ir tik grūta. Pazīstu jauniešus, kuri, aizgājuši apgūt savu izvēlēto profesiju, vēlāk ir neapmierināti un saprot, ka tas nav domāts viņiem. Ļoti baidos no šāda varianta, ceru, ka es ar savu izvēli nekļūdīšos. Man padomā ir vairāki varianti, bet šobrīd pat neesmu pārliecināta, kur gribu mācīties – tepat, Rēzeknē, vai Rīgā. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kam patīk izaicinājumi un lielas pārmaiņas. Esmu komforta cilvēks, kuram svarīga drošība un paredzamība! :D

    Pastāsti par sava brīvā laika pavadīšanu un interesēm!

    Brīvais laiks… Divpadsmitklasnieka “etiķete” pieprasa, ka brīvais laiks būtu jāpavada papildus mācoties, lai eksāmenu rezultāti būtu pēc iespējas labāki. Diemžēl es  savu brīvo laiku pavadu, lasot grāmatas par seniem laikiem, skatoties seriālus, “sēžot” sociālajos tīklos vai vienkārši, atnākusi no skolas, eju pagulēt, jo jūtos nogurusi pēc daudzajām stundām. Es ļoti labi apzinos, ka šāda brīvā laika pavadīšana ir nelietderīga. Parasti dienas sākumā es saplānoju, ka pēc skolas es mācīšos un darīšu citus papildus darbus, bet pēc nogurdinošās dienas mani plāni ātri mainās. :D Arī savas pēdējās skolēnu brīvdienas pavadīju ļoti vienkārši un bezrūpīgi – tagad to nožēloju, ir pat mazliet kauns… Bet šobrīd manas nopietnākās intereses ir dziedāšana un dejas. Kad es dziedu vai dejoju, tad es izjūtu gandarījumu, jo tās ir lietas, kas man ir tuvas un tiek darītas ar patiesu un neviltotu prieku.

   Kas ir Tavas ikdienas neatņemama sastāvdaļa?

         Manas ikdienas neatņemama sastāvdaļa ir brokastis, jo es nevaru iziet no mājas nepaēdusi. Pavisam nesaprotu tos cilvēkus, kuri neēd brokastis… Mani tuvākie cilvēki zina, ka man vispār ĻOTI patīk ēdiens :D Bet, ja nopietni, tad man neatņemama dzīves sastāvdaļa ir ikdienišķas, dažreiz arī filozofiskas sarunas ar mammu. Bez tām es nevarētu iedomāties savu dienu.

   Kādi, Tavuprāt,  ir plusi un mīnusi, mācoties lauku skolā?

     Manuprāt, liels pluss ir tas, ka viens otru pazīst, jo cilvēku nav vairāki simti. Kaut gan šis pluss varētu būt arī mīnuss, jo mēs visi viens par otru daudz ko zinām, un baumas izplatās ātri… Manuprāt, lauku skolās pret skolēniem pedagogi izturas daudz labāk, patiesāk, nekā tas notiek pilsētās. Mums vispār ir pozitīvāka gaisotne. Arī ēdināšanas pakalpojumi izmaksā daudzreiz mazāk. Liels pluss šobrīd noteikti ir lauku vidusskolās pieejamie bezmaksas autoskolas kursi. Mīnuss – pilsētas bērni, piemēram, var apmeklēt ne tikai skolas piedāvātos interešu pulciņus. Mums tas ir daudz grūtāk, jo braukšana uz pilsētas pulciņiem aizņem daudz laika, kā arī ceļa izdevumi nav īpaši lēti. Es domāju, ka pilsētu bērni ir arī citādi raksturā – mazliet augstprātīgāki un pārliecinātāki par sevi. Lauku bērni varbūt nav tik pašapzinīgi, bet toties viņu iekšējā pasaule ir daudz patiesāka un labestīgāka. Pastāv stereotips – pilsētas skolās iegūtā izglītība ir daudz kvalitatīvāka nekā lauku skolās. Es tam pilnībā nepiekrītu.

    Šo 12 gadu laikā neesi vēlējusies mainīt skolu? Kāpēc?

   Godīgi – esmu. Kad pabeidzu 9.klasi, plānoju turpināt mācības citā skolā. Es to nopietni apsvēru un biju gatava mācīties citur, tieši tāpēc dokumentus DVS iesniedzu tik vēlu. Iemesls skolas maiņai – vidusskolēniem latviešu valodu un literatūru māca mana mamma. Es to ļoti nevēlējos, tajā brīdī man tā likās milzīga katastrofa!!! Jo – mamma ir kaut kas viens, bet skolotāja – pilnīgi kaut kas cits, un es negribēju, ka šīs lomas sajaucas, saplūst kopā... 10. klases sākumā latviešu stundās es pat neskatījos uz viņu, sēdēju, galvu nodūrusi. Skolu nenomainīju, jo mamma bija pilnīgi pret un neatļāva man šādi rīkoties. Šo gadu laikā ir bijušas situācijas, kad esmu nožēlojusi, ka tomēr to neizdarīju, bet šobrīd varu pilnā pārliecībā teikt – labi, ka tomēr paliku Dricānu vidusskolā!

    Viens eksāmens jau nokārtots, tas bija svešvalodā, kādas bija sajūtas šī   eksāmena dienā?

   Eksāmena dienā es jutos briesmīgi, jo bija milzīgs uztraukums un bailes par gaidāmo notikumu. Pirms ieiešanas eksāmena norises telpā rokas drebēja ne pa jokam! :D Bet, kad sāc pildīt uzdevumus, uztraukums pāriet. Sajūta, ka pildi liela apjoma pārbaudes darbu. Kad eksāmens beidzās, bija liels atvieglojums. Un es atkal varēju priecāties, smaidīt un domāt par kaut ko citu! J 

    Un kādas domas Tevi pārņem, padomājot vēl par gaidāmajiem eksāmeniem?:D

   Nākamos eksāmenus gaidu ar lielām bažām. Prātā pārsvarā ir viena doma – ir jānokārto eksāmeni pēc iespējas labāk, jo to rezultāti noteiks turpmāko rīcību, līdz ar to pat visu dzīvi… Visvairāk bail no matemātikas, jo tas ir priekšmets, par kuru pavisam neesmu pārliecināta.

    Ko Tu novēlētu saviem skolas biedriem un skolotājiem?

   Skolotājiem noteikti novēlu stiprus nervus, jo mūsdienu bērni kļūst aizvien nekaunīgāki un rupjāki, neapzinoties, ka viņi, lai cik tas arī skarbi izklausītos, neko vēl dzīvē nav sasnieguši un viņu visatļautības apziņai pagaidām nav iemesla. Ir jāsaprot, ka skolotājs ir jāciena. Skolēniem – izbaudiet skolas laiku, neraujieties prom, vieglprātīgais laiks ātri paskrien, un par to paliek tikai atmiņas un domas, cik labi būtu atgriezties atpakaļ laikā…

 

                           Lai Imaldai izdodas un veicas!                                            Amanda

 

 

          “Esmu pasaules pilsonis”

  Meitene, kura mūždien bijusi aktīva un piedalījusies dažādos konkursos, sacensībās un olimpiādēs, aizstāvējusi Dricānu vidusskolas godu, - Elīna Treikule. Var teikt, ka viņa tikai nesen beigusi mūsu vidusskolu, bet jau tik daudz redzējusi un paveikusi. Vēlējāmies par viņu un viņas gaitām pēc vidusskolas uzzināt nedaudz vairāk.

   Ar kādām atmiņām Tu atceries savus vidusskolas laikus?

Domājot par gadiem, ko pavadīju DVS, pirmais vārds, kas nāk prātā, lai tos aprakstītu, ir aizņemtība. Aizņemtība tādēļ, ka vienmēr bija kāda olimpiāde vai konkurss, kam jāgatavojas, basketbola vai volejbola treniņš vai cita ārpusskolas aktivitāte, kas jāapmeklē. Šķiet, ka labāk nemaz nesākt skaitīt, cik daudzās olimpiādēs, konkursos un sporta sacensībās 3 gadu laikā esmu piedalījusies, jo to ir pārāk daudz, turklāt svarīgāka jebkurā gadījumā ir kvalitāte, ne kvantitāte.

Otra lieta, kas spilgti palikusi atmiņā, ir darbs skolas avīzē, kas palīdzēja attīstīt un pilnveidot manas rakstīšanas prasmes. Sākumā tikai rakstīju, bet laika gaitā arī sāku veidot avīzes datorsalikumu un pat izveidoju avīzes elektronisko versiju. Rakstīšana vienmēr bijusi man sirdij tuva lieta, un iespēju rakstīt DVS “100-kājim” vienmēr esmu uztvērusi kā privilēģiju (arī tagad, rakstot atbildes šai intervijai).

Visbeidzot manu skolas atmiņu TOP 3 noslēdz DVS skolotāji, kuri vienmēr mudināja tiekties uz izcilību un neapstāties pie paveiktā. Vienmēr esmu bijis cilvēks ar augstiem mērķiem, kurš gatavs stāties pretī visiem dzīves pārbaudījumiem, taču cīnīties vienmēr ir vieglāk, ja tev blakus ir cilvēki, kuri tic taviem spēkiem un palīdz tev kļūt labākam ne tikai akadēmiskajā ziņā, bet arī kā personībai. Man šī atbalsta sistēma bija DVS skolotāju veidolā, pat ja viņi paši visbiežāk nemaz nenojauta, cik nenovērtējams ir viņu atbalsts.

     Pastāsti, lūdzu, par savām studijām, ko un kāpēc Tu tagad mācies?

  Šobrīd studēju Latvijas Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē Moderno valodu un biznesa studiju programmā. Šī programma man sniedz to daudzpusību, ko vienmēr no studijām esmu vēlējusies, – man ir iespēja apgūt gan valodas (angļu, spāņu un itāļu) un kultūru studijas, gan arī biznesa un ekonomikas pusi, gan likumdošanu. Taču šī nebūt nebija mana pirmā izvēle pēc vidusskolas absolvēšanas. Savu studenta dzīvi uzsāku, studējot angļu filoloģiju, kas bija vērtīga pieredze gan angļu valodas izpratnes ziņā, gan pašizaugsmes un sevis izpratnes ziņā. Lai cik ļoti man patiktu angļu valoda un literatūra, kultūra, tomēr bija grūti remdēt vēlmi pēc kaut kā vairāk, pēc daudzpusības, pēc zināšanām no dažādām studiju jomām. Tagad, kad studēju modernās valodas un biznesu, tas viss man ir, turklāt arī iepriekšējo studiju pieredze lieti noder. Būt cilvēkam, kura intereses sniedzas ļoti plaši, ne vienmēr ir viegli, līdz ar to ir jāpadomā, vai, uzsākot studijas šaurā lauciņā, esi gatavs ziedot vēlmi pēc daudzveidības. Es nebiju.

     Bieži redzam bildes sociālajos tīklos, kur Tu esi dažādos izbraukumos ārvalstīs. Vai Tu esi iesaistījusies Erasmus programmā? Pastāsti par to vairāk!

   Vēlme apceļot un izpētīt pasauli vienmēr ir mani tirdījusi, līdz ar to, kad rodas iespēja doties uz ārvalstīm, es to izmantoju, īpaši tagad, kad dzīvoju Rīgā. Taču dalību ERASMUS+ programmā uzsāku jau vidusskolas pēdējā gadā, kad bija iespēja pārstāvēt Dricānu vidusskolu projektā par veselīgu dzīvesveidu saulainajā Bulgārijā. Kopš tā brīža interese par ERASMUS+ programmu un tās piedāvātajām iespējām ir tikai augusi. 2015.gadā ERASMUS+ studiju mobilitātes ietvaros devos uz Spāniju, lai tur pavadītu 5 mēnešus studējot. Tajā pašā gadā uzsāku dalību ilgtermiņa projektā par LGBT+ jautājumiem un cilvēktiesībām, kas man deva iespēju pabūt Īrijā un Somijā, sastapt savus domubiedrus un mācīties par sev saistošiem jautājumiem. Tā bija vienreizēja pieredze, kas vēlāk mudināja iesaistīties LGBT+ un viņu draugu apvienībā “Mozaīka”, kur esmu gan valdē, gan vadu jauniešu grupu “Skapis”. Manā skatījumā ERASMUS+ ir lieliska un daudzveidīga programma, kas sniedz iespēju iepazīt, cik dažāda ir pasaule un ka mums katram ir iespēja to izpētīt un pilnveidot. Šo 3 gadu laikā kopš DVS absolvēšanas esmu pabijusi 8 dažādās valstīs, kuras tagad ir daļa no manis, jo katrā no tām man ir draugi un mīļas vietas. Nākotne noteikti nesīs vēl vairāk ceļojumu.

    Vai, dodoties uz citām valstīm, Tu vēl atceries Latviju, savas mājas?

   Protams, ka atceros Latviju, taču neuzskatu Latviju par savām mājām, vismaz ne vienīgajām. Esmu pasaules pilsonis - manas mājas ir katra vieta, ko esmu apceļojusi. Angļu valodā ir lielisks citāts: “You will never be completely at home again, because part of your heart will always be elsewhere. That is the price you pay for the richness of loving and knowing people in more than one place.” Kad esmu citā valstī, es cenšos to iepazīt pēc iespējas labāk; vietas, ēdieni, cilvēki, valoda - tas viss sniedz lielāku izpratni ne tikai par konkrēto valsti, bet arī to, kāds cilvēks esi pats. Nemanāmi uzpeld daudzi stereotipi vai aizspriedumi, par kuru eksistenci pat nenojauti, taču, tiklīdz vairāk iepazīsti vidi sev apkārt, tas viss pazūd, ja vien esi atvērts dažādībai.

    Arvien vairāk jauniešu dodas prom no Latgales, un tikai retais atgriežas. Bet kā ir ar Tevi, vai Tu savu nākotni esi gatava saistīt ar savu dzimteni?

  Latvija un jo īpaši Latgale vienmēr būs vieta, no kuras nāku, taču savu nākotni šeit neredzu. Kā jau iepriekš minēju, esmu pasaules apceļotājs, līdz ar to vēlos maksimāli izpētīt pasauli, pirms kaut kur piezemējos ilgtermiņā. Vienmēr ir likusies vilinoša doma par dzīvi un darbu ASV, līdz ar to uz šī mērķa sasniegšanu arī tiecos. Šobrīd šī iespēja ir reālāka nekā jelkad, jo strādāju ķimikāliju ražošanas un pārdošanas uzņēmumā “Solvay”, kuram ir biroji visā pasaulē, tostarp ASV. Pagaidām par pārāk tālu nākotni nedomāju, bet daru to, kas patīk un izdodas.

     Varbūt gribi ko novēlēt Dricānu vidusskolas skolēniem un pedagogiem?

3 lietas, ko novēlu gan DVS skolēniem, gan skolotājiem, ir:

• sapņojiet, jo sapņi tādā vai citātā veidā piepildās!

•  Izmantojiet dzīves sniegtās iespējas, lai vēlāk, raugoties pagātnē, nebūtu nožēlas!

• Nepadodieties grūtību priekšā, jo viss ir iespējams – vajag tikai nedaudz pacietības un spēka, lai to sasniegtu!

Un vēl pēdējais īpašais novēlējums skolotājiem: Esiet iedvesmas avots! Iespējams, jūs iedvesmosiet kādu šī brīža vai nākotnes skolēnu, kā tas kādreiz bija ar mani, un tas mainīs viņu dzīvi.

        Paldies Elīnai! Lai viņai veicas savu sapņu piepildīšanā!            Keitija

 Un vēl viens mēnesis ir aizvadīts, cītīgi sportojot un cīnoties par godalgotām vietām. 9. martā, īsi pirms Latvijas Basketbola savienības rīkotajām sacensībām “Kāruma kauss”, Maltas daudzfunkcionālajā zālē tikās Rēzeknes novada Bērnu-jaunatnes skolas jauno basketbolistu paaudze. Uz sadraudzības saspēlēm devās arī komandas no Dricāniem. Savukārt 14. martā un 15.martā sportisti devās uz spēli Madonā un Rīgā.

    Mums, divpadsmitajiem, šajā mācību gadā daudz kas notiek pēdējo reizi - Pirmais septembris, skolas Ziemassvētku pasākums, kā arī brīvdienas. Nesen tika kārtoti pirmie eksāmeni svešvalodās, kam uzreiz sekoja nedēļu garš brīvlaiks. Ko mēs darījām, lai atmiņā iemūžinātu šo svarīgo notikumu, jeb kā tika pavadītas pēdējās skolēnu brīvdienas?