Kling – klang, esam klāt! Tā šobrīd saka Ziemassvētki, tā Ziemassvētku sajūtas (cerams), tā Ziemassvētku brīvdienas. Nu ko? Baudīsim! Jā, tā gribas baudīt mieru un svētkus… Pēc spriedzes, pēc dusmām (kas neizbēgami ir katra semestra beigās) lai beidzot iestājas sirdsmiers… 

    Saku PALDIES saviem avīzes veidotājiem! Šogad ir tiešām spēcīga, radoša un, galvenais, atbildīga komanda. Ne tikai jums, mani simtkājīši, bet visiem, visiem - lai idejas, lai vēlme un spēja tās realizēt, lai augsti mērķi, lai daudzas, daudzas skaistas sekundes (jo tādas lielas laimes jau nav, ir tikai skaisti mirkļi) nākamajā gadā! Un mēs taču esam daudz kas vairāk, nekā vārdi spēj izteikt!        
                                                                                                      Skolotāja Gunta                                                                                                                                          

Sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos

2016./ 2017.māc.g. 1.semestrī

            Decembra mēnesī Dricānu vidusskolas skolēni uzsāka dalību mācību priekšmetu olimpiādēs. Priecē fakts, ka dalība tajās vainagojās arī ar panākumiem!

• Rēzeknes novada pašvaldības DIPLOMS –  11.klases skolniecei  KEITIJAI  KINDZULEI par iegūto 1.vietu Rēzeknes un Viļānu novadu apvienības bioloģijas olimpiādē, skolotāja Sandra Saulīte

• Rēzeknes novada pašvaldības DIPLOMS –  9.klases skolniekam GVIDO  IGAUNIM par iegūto 3.vietu Rēzeknes un Viļānu novadu apvienības bioloģijas olimpiādē, skolotāja Sandra Saulīte

• DIPLOMS –  12.klases skolniecei  SANTAI  KALVĀNEI par iegūto 3.vietu Latgales reģiona 7.atklātajā angļu valodas olimpiādē, skolotāja Zigrīda Zapāne

• Rēzeknes novada pašvaldības DIPLOMS –  4.klases komandai:  LAIMAI  LORETAI TREIKULEI, RAITIM  IGAUNIM, SAMANTAI  SELINAI,  EVIJAI  DREBEINIEKAI  un KRISTAI KOKINAI par iegūto 1.vietu Rēzeknes un Viļānu novadu apvienības konkursā sākumskolas skolēniem  “Mini Mīklu 2016”, skolotāja Inguna Butkāne`

• ATZINĪBA –  10.klases skolniecei DITAI DEMBOVSKAI par dalību starptautiskajā jauno mākslinieku konkursā “Baltijas jūras glābējs”, skolotāja Iveta Dembovska

• ATZINĪBA –  10.klases skolniecei IJAI  OBRUMANEI par dalību starptautiskajā jauno mākslinieku konkursā “Baltijas jūras glābējs”, skolotāja Iveta Dembovska

PALDIES skolēniem par mērķtiecīgo darbu un veikumu un skolotājām par ieguldīto darbu!

            Dricānu vidusskolas kolektīvs priecājas un novērtē katra skolēna mācību sasniegumus, taču īpaši lepojas ar tiem izglītojamajiem, kuri semestra noslēgumā saņem tikai teicamus un izcilus novērtējumus.

2016./ 2017.māc.g. 1.semestri tikai ar TEICAMĀM un IZCILĀM sekmēm noslēdz:

 - 4.klases skolniece LAIMA LORETA TREIKULE

 - 5.klases skolniece KATRĪNA SEMULE

 - 8.klases skolnieks JĀNIS VESPERS                                                      
                                                                                                           d.v.izglītības jomā I.Vilcāne 

Skolā jauni kokapstrādes instrumenti

      Dricānu vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotājs J. Zapāns piedalījās Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes rīkotajā konkursā par finansējuma piešķiršanu „Materiālās bāzes papildināšanai tehniskās jaunrades aktivitātēm 2016.gadā”.

 Izstrādātā projekta nosaukums –„Materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana mājturības un tehnoloģiju kabinetā.”

       Pēc pieteikuma izvērtēšanas projekts tika apstiprināts Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes izveidotajā komisijā, kura lēma par finansējuma piešķiršanu

550 EUR apmērā instrumentu iegādei Dricānu vidusskolas mājturības un tehnoloģiju kabinetam.

    Projekta ietvaros Dricānu vidusskolas materiāli tehniskā bāze atbilstoši projekta mērķim un uzdevumiem tika papildināta ar sekojošiem kokapstrādes instrumentiem:

• ēvele un biezumēvele (skolā esošā ēvele neatbilda materiālu apstrādes kvalitātei);

•  ņemot vērā to, ka skolēniem koka detaļu slīpēšana bija apnicīgs un garlaicīgs process, lai to atvieglotu, kā arī samazinātu laiku slīpēšanas procesa veikšanai, ir nopirkta galda slīpmašīna;

• liektu formu izzāģēšanai bija nepieciešams figūrzāģis, lai uzlabotu izzāģējuma kvalitāti un dizainu;

• virsfrēze būs ideāls instruments gropju iefrēzēšanai, formu, slīpumu un profilu veidošanai, ar virsfrēzes palīdzību būs iespējams uzlabot izstrādājuma izskatu gala rezultātā; 

• koksnes iededzināšanas komplektus zīmējumu un ornamentu veidošanai vairāk izmantos jaunāko klašu skolēni, tādā veidā iepazīstot jaunas un radošas kokapstrādes tehnoloģijas.

  Lai instrumenti ilgāk kalpotu, strādāsim ar tiem saudzīgi un atbilstoši ekspluatācijas instrukcijai!   Sk   J. Zapāns

   

• Sintijas dzīves principi

       Šogad 12.klasi absolvēs skolniece Sintija Justele, kura ir aktīva meitene – dejo, zīmē un iesaistās dažādos pasākumos. Viņai vienmēr ir pilna galva ar radošām idejām, kā arī ir savs viedoklis konkrētās situācijās. Bet kādas šobrīd ir viņas sajūtas par apkārt notiekošo? Parunāsim par pagātni, tagadni un, protams, arī nākotnes plāniem!

      Pie mums mācīties ieradies no Jelgavas. Vai atceries savas emocijas, pārceļoties uz Latgali un sākot mācīties DVS?

        Eh, kur tie laiki, kad uz šejieni pārcēlos! Atceros tikai to, ka pirmie mēneši bija paši grūtākie. No Jelgavas uz Audriņiem pārcēlāmies tādos ātrumos, ka pat tā īsti nepaspēju aptvert, kas notiek un kāpēc, tāpēc draugi palika bez atvadvārdiem. Tas bija kā sava veida šoks, kas man vēlāk Dricānos neļāva atraisīties un iepazīties ar jaunajiem klasesbiedriem un jauniešiem no citām klasēm. Likās, ka neesmu pabeigusi kādu iepriekš iesāktu darbu, tāpēc uz priekšu iet nevarēju. Par laimi, laiks gāja, un sāku aprast ar jauno skolu, skolotājiem un sāku iegūt jaunus draugus, kas manu ikdienu uzreiz padarīja gaišāku un, protams, interesantāku, jo tad kopīgiem spēkiem jau tika paveikti pirmie nedarbi :D

      Tu jau vairākus gadus dzīvo Latgalē, kāpēc vēl aizvien nerunā latgaliski? Kādi Tev   šķiet latgalieši?

       Nezinu, iespējams, neuzskatu sevi par gana "profesionālu" latgalieti, lai ikdienā runātu šajā dialektā. :D Bet, ja runājam nopietni, ar visām valodām ir vienādi - ja nepraktizēsi to, nekad arī neapgūsi. Saprast jau saprotu, ko citi skolā runā, bet tāpēc, ka pati 24 h diennaktī runāju "tīrajā" latviešu valodā, pēkšņi neiemācīšos, kā pareizi runāt latgaliski. Un tāpēc, ka man jau tagad ir “labs ķīniešu akcents” krievu valodā, neuzskatu, ka vajadzētu ķerties pie jaunas valodas apguves, "vecās" līdz galam neapgūstot. :D Pašai latgalieši liekas daudz brīvāki, sirsnīgāki, tajā pašā laikā nosvērtāki un ne tik ļoti uzspēlēti kā lielo pilsētu iedzīvotāji. Liekas - jo tuvāk cilvēki dzīvo galvaspilsētai, jo mākslīgāka ir viņu izturēšanās pret citiem un sevi. Protams, nesaku, ka visi tādi ir, bet rodas tāds priekšstats. It īpaši tad, kad Jelgavā vai Rīgā laiku pa laikam apciemoju draugus. Tad gribot negribot salīdzinu cilvēkus ar šejieniešiem. Lai nu kā - par latgaliešiem man nav ko sliktu teikt. Vismaz līdz šim man neviens nav devis iemeslu domāt citādāk :)

       Tu labi zīmē, dejo tautu dejas, Tu labi mācies, bet ko Tev nepatīk darīt?

       Hmm, labs jautājums. Man ļoti nepatīk neproduktīvi pavadīt savu laiku, bet... Par nelaimi, bieži sanāk laiku pazaudēt nelietderīgās nodarbēs. Protams, lietas labā cenšos ko darīt, bet, kā zinām, sociālie portāli ir daudz vilinošāki nekā kāda darba izpilde, kas pieprasa kaut nelielāko piepūli no mums pašiem. Vēl man nepatīk pildīt sakrājušos darbus, kurus esmu atlikusi uz pēdējo brīdi. Piemēram, mājasdarbi, kādi kontroldarbi, dzejoļi krievu valodā vai tā pati autoskola... Šāda veida darbi man pat murgos rādās, bet pati vien vainīga esmu, ka ne vienmēr spēju novērtēt situāciju un laicīgi tikt galā ar darbiem, kurus beigās tik un tā ir jāizdara. 

       Mēs, divpadsmitie, esam liela klase. Kā Tu domā – liela klase ir pluss vai mīnuss?

       Viss ir atkarīgs no situācijas. Ja runa ir par dzimšanas dienām - tad jā. Tad ir gan labas dāvanas, gan esam pieēdināti tā, ka vēlāk no savas sēdvietas vairs pat kustēties negribas. Bet, ja runa ir par, piemēram, kaut ko vienotu- tad gan ir, kā ir. Jo, cik cilvēku - tik viedokļu. Bet visā visumā uzskatu to par labu lietu, ka esam tik liela klase. Sportā varam mierīgi uztaisīt pilnsastāva komandas, ballēs ir jautrāk. 

      Pēdējais gads Dricānu vidusskolā, vai Tu spēj iedomāties, ka jau pēc 9 mēnešiem Tu būsi pavisam citur?

      Tici vai nē, bet spēju gan. :D Nezinu, kaut kā gribas ātrāk skolu pabeigt. Gan jau vēlāk nožēlošu, ka tā domāju, bet tagad ir, kā ir- skolā labi, bet ārpus tās vēl labāk. :D

       Ar kādām emocijām Tu gaidi Žetonu vakaru? Kā klasē veicas ar gatavošanos šim lielajam pasākumam?

       Ar kādām emocijām? Pašlaik ar nekādām, jo īpaši par to vēl nedomāju. Sākumā jāpavada vecais gads, lai sāktu domāt par nākamo :). Ar klasi lēnām “liekam augšā” Žetonu vakaram paredzēto lugu, pārspriežam konfidenciālas lietas, par kurām zinām tikai mēs paši. 

        Iedomājies, ka ir pagājuši 10 gadi, kopš esi pabeigusi Dricānu vidusskolu, pēc šiem gadiem tieši šodien Tu atkal ieej skolā – kas ir mainījies pa šo laiku?

       Ja runājam par pašu skolu - domāju, ka tā, plus mīnus, izskatītos tāpat kā tagad. (Nu, pēc visiem kosmētiskajiem remontiem, protams.) Iespējams, būs par kādu dīvānu vai krēslu vairāk, jo kuram tad nepatīk labi atpūsties pirms/pēc stundām? :) Ceru, ka būs atrisināts skatuves jautājums otrajā stāvā, jo tās trūkums, vismaz pašlaik, ir ļoti jūtams. Lai nu kā - ceru, kad pēc desmit gadiem ieiešu skolā, mani sagaidīs priecīgas skolēnu čalas koridoros, skolotāju neslēptie, pārsteigumu pilnie skatieni un tā pati jaukā atmosfēra, ko laikam var just tikai savā skolā. :) 

       Es zinu, ka būs grūti atbildēt, bet gribu uzdot filozofisku jautājumu – pēc kādiem principiem Tu dzīvo?

     Kādiem principiem? Hmm... Man īstenībā ir divi galvenie principi, pēc kuriem, vismaz pašlaik, vados/dzīvoju. Viens no tiem pieder prātam, otrs - sirdij. (Īstenībā jau nepieder, bet, lai izteiktu savu domu, teikšu abstrakti). Un šie abi principi īstenībā ir citādi. Viens, kas pieder prātam (loģiskajai domāšanai - sauciet to, kā gribat), skan šādi: "Pajautā sev, vai tas, ko Tu dari šodien, ved Tevi tuvāk tam, kur Tu vēlies būt rīt!" Šo citātu pirms (+/-) diviem gadiem redzēju mūsu skolas mājaslapā, norakstīju un piespraudu pie sienas. Pat šobaltdien tā lapiņa man karājas virs galda un, kad ir vajadzīgs, atgādina par sevi. Šie vārdi, kaut arī vienkārši, bet dažreiz tik sarežģīti izpildāmi, jo kādreiz slinkums vai arī vienkārši spīts neļauj tos izpildīt. Lai nu kā - ar šo vārdu palīdzību arī daudzi laikietilpīgi mājasdarbi ir tapuši vai arī kāds radošs projekts :D Šis citāts man arī katru dienu liek domāt, domāt un pārdomāt par to, kur iešu, absolvējot divpadsmito klasi. Un otrs citāts ir: "Tu dzīvo tikai vienreiz.” Zinu, zinu... Neko banālāku laikam nevarēju atrast kā savu pašreizējās dzīves vadmotīvu, bet tā nu tas ir. :D Ne par velti šis citāts pieder pie tā saucamās sirds. Šie četri vārdi, atkal- tik vienkārši, bet katru reizi apgāž visu, ko prāts ir izlēmis. Tāpēc pēdējā laikā, kad man kāds jautā, ko darīšu, skolu beidzot, neatbildu, bet vienkārši paraustu plecus, jo atbildes man tagad tiešām nav. Tātad - galvā man pašreiz ir putra, kad cenšos izlemt kaut ko svarīgāku par to, ko rīt vilkšu mugurā :D

              Paldies Sintijai!                                                                                                                                                                Imalda

   

 

Studenta dzīve ir laba

  Deins Kindzulis- Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes 4.kursa students un Dricānu vidusskolas absolvents, kurš savu skolu atminas tikai ar labu. Vēlamies uzzināt, kā viņam sokas!

    Kā tad ir gājis tur, Rīgā, visus šos gadus?

    Uzsākot mācības augstskolā, dzīvē sākās jauns posms. Tēlaini izsakoties, viss bija jāsāk no nulles. Tika iegūti jauni draugi, piedzīvotas jaunas atklāsmes, iegūtas jaunas pārliecības, izdzīvotas jaunas, nebijušas situācijas. Protams, bija savas augšas un lejas, bet, kopumā vērtējot un atskatoties uz pēdējiem četriem gadiem, varu teikt, ka man ir gājis pat ļoti labi un es ne par ko nevaru sūdzēties.

    Vai Tev nepietrūkst draudzīgās vidusskolas vides un skolotāju?

      Protams, ka pietrūkst Dricānu vidusskolas, jo apkārt vienmēr bija cilvēki, kas ir savējie. Arī skolotāji bija savējie, pretimnākoši un saprotoši. Es pazinu visus, un visi pazina mani, augstskolā tas tā nav. Katrs skolotājs Dricānos bija ar kaut ko īpašs un prātā paliekošs. Man piertūkst skolotājas Silvijas trāpīgo un aso izteicienu, no kuriem mīļākais man ir “Myužeigs skaistums!” Man pietrūkst skolotājas Tatjanas dzīves atzinumu un viedo pamācību, kas dažkārt bija svarīgākas par uzdevumu matemātikas grāmatā. Man piertūkst skolotājas Guntas mātišķās aizgādības un pacietības, kas manai klasei lieti noderēja Žetonu vakara izrādes gatavošanā, pārgājienos un daudzos citos klases pasākumos. Man pietrūkst Dricānu skolas ar tās iekdienu, pasākumiem un svētkiem, draudzīgajām sienām un tuvajiem cilvēkiem tajās.

   Spilgti atceramies, kā pirms četriem gadiem, uzsākot studijas RTU, Tu un Tavs klasesbiedrs, arī istabas biedrs Agris bijāt sagatavojuši rakstu „100-kājim”, kur klāstījāt par situāciju kopmītnēs un to, kādā stāvoklī tās ir. Vai tagad ir kas mainījies?

    Mainījies ir daudz kas. Pirmkārt, kopmītnes, kurās dzīvojām, uzsākot mācības, vairs nestrādā, tās tika aizvērtas pirmā mācību gada beigās. Kopš tā laika abi ar Agri kopā vairs neesam dzīvojuši un vairākkārtīgi esam mainījuši kā dzīvesvietas, tā istabas biedrus. Atceros, ka pirmajā dienā Rīgā, tikko izkāpjot no vilciena, izsaucām taksi un nosaucām kopmītņu adresi, mūs kaut kur aizveda, un mēs pat īsti nesapratām- kur. Šobrīd mainījies ir arī tas, ka esmu vairāk iepazinis Rīgu un šķiet, ka tā kļūst mazāka ar katru dienu.

   Esam dzirdējuši dažādus viedokļus par studentu dzīvi un uzdzīvi. Ko šajā sakarā vari sacīt Tu?

     Manuprāt, vidējā studenta dzīve ir laba, pat pārāk laba. Studentiem daudz kur ir pieejamas atlaides, arī sabiedriskais transports studentam ir krietni lētāks nekā parastam mirstīgajam. Arī uzdzīve ir aspekts, par kura trūkumu studenti nevarētu sūdzēties. It īpaši jau tie studenti, kas dzīvo kādās kopmītnēs, jo draugus un domubiedrus, kas ar tevi gatavi nosvinēt kā priekus, tā bēdas, tur atrast nav problēma. No vienas puses, studiju laiks ir ļoti laba dzīves skola, tas ir tāds kā pārbaudes periods, kad tev vismaz daļēji, vismaz uz vienas kājas ir jānostājas pašam un jādzīvo patstāvīgi.

     Bieži dzirdam, ka vecāki un paši bērni izsakās negatīvi par mācībām lauku skolās. Vai Tu nenožēlo to, ka turpināji savas mācības Dricānu vidusskolā?

    Nē, es to pavisam nenožēloju. Ja kāds baidās, ka Dricānu vidusskola var nepietiekami sagatavot turpmākām mācībām augstskolā, koledžā vai kādā citā mācību iestādē, tad tas nav pamatoti. Es vidusskolu pabeidzu ar labām sekmēm, bet, iestājoties RTU, biju tikai 14. pēc vidējās atzīmes, jo daudzi pirmkursnieki, kas beiguši ģimnāzijas, tehnikumus un prestižas vidusskolas Rīgā, šajā ziņā bija pārāki. Noslēdzoties pirmajam semestrim, notika rotācija, un nu jau es biju saraksta augšgalā. No tā varu secināt to, ka Dricānu vidusskola mani bija sagatavojusi pietiekami, lai es varētu sevi pierādīt augstskolā.

   Ko Tu novēlētu Dricānu vidusskolas pedagogiem un skolēniem?

   Vēlu visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu, panākumiem pilnu Jauno Gadu! DVS skolēniem pēc Ziemassvētku brīvlaika novēlu mācīties un vēlreiz mācīties, bet skolotājiem būt prasīgākiem, lai audzinātu skolēnu raksturu! 

  Paldies Deinam!                                                                                         Keitija

Sporta notikumi decembrī

    Šajā mācību semestrī skolēni ir ne tikai cītīgi mācījušies, bet arī godam aizstāvējuši skolas vārdu. Nupat tika aizvadītas šī gada pēdējās spēles, kurās mūsu skolas sportistiem bija ļoti labi rezultāti. Un tagad apkoposim decembrī paveikto.

   Pirmās sacensības šajā mēnesī 6.-7.kl. vecuma grupai norisinājās mūsu skolas sporta hallē. Florbolu spēlēt bija sabraukušas vairākas komandas no kaimiņu pagastu skolām. Mūsu skolu pārstāvēja komanda ar šādu sastāvu: Aurēlija, Jānis D., Staņislavs, Niks, Reinis, Dainis, Kaspars un Daniels. Tika aizvadītas vairākas spraigas spēles, kuras nesa Dricānu vidusskolas komandai pārliecinošu uzvaru. Tā aiz sevis atstājot 2.vietā Dekšāres, bet 3.vietā Viļānu vidusskolas komandu. Par labāko komandas spēlētāju tika atzīts Jānis Dembovskis.

   Nākamās bija volejbola sacensības 6.-7.kl. vecuma grupai. Zēni savas spēles aizvadīja Adamovā, bet meitenes Bērzgalē. Šoreiz veiksme bija mūsu skolas zēnu komandas pusē ( Jānis D., Staņislavs, Niks, Mairis, Jānis S., Ainārs un Reinis). Arī šajās sacensībās viņi izcīnīja 1.vietu. Par labāko komandas spēlētāju tika atzīts Staņislavs Golubovskis. Savukārt skolas meiteņu komandai neizdevās iegūt godalgotu vietu.

   14.decembris atkal tika aizvadīts, spēlējot florbolu Dricānu vidusskolas sporta hallē. Uz sacensībām ieradās gan zēnu, gan meiteņu komandas. Dricānu vidusskolas zēnu komandai ( Daniels, Dāvis, Kristaps, Reinis, Andrejs, Armands, Lauris un Igors ) bija daudz konkurentu. Kopumā sacensībās piedalījās 10 zēnu komandas, bet tas nebija nekāds šķērslis mūsu jaunajiem sportistiem, jo tika iegūta augstā 2.vieta. Šajās sacensībās stiprākie izrādījās Jaunstrūžānu pamatskolas sportisti, bet 3.vietā ierindojās Dekšāres pamatskolas komanda. Savukārt meiteņu komandas bija sešas. Mūsu skolu godam pārstāvēja – Aurēlija, Dagnija, Karīna C., Madara, Evija, Anna, Anastasija un Ramona. Šai skolas komandai veicās nedaudz labāk, meitenes ieguva 1.vietu. Par labāko komandas spēlētāju tika atzīta Aurēlija Zariņa. Otrajā vietā palika Kaunatas meiteņu komanda, bet trešajā – Sakstagala.

   Kopumā šis semestris sporta jomā bijis veiksmīgs. Prieks par daudzajām uzvarām un skolas vārda popularizēšanu. Novēlu viesiem jaunajā gadā :

1) veiksmi, jo bez tās nekur - kā sportā, tā arī dzīvē;

2) izturību - lai vai kādas grūtības katram mums dzīve piespēlētu, lai katrs arī var tās pārvarēt;

3) veselību - jo bez veselības iepriekšējiem diviem vēlējumiem zūd vērtība.                                                               Sporta reportiere Daiga

 

Aptauja

Kurš šogad ir pelnījis vislielāko dāvanu Ziemassvētkos?

   Ziemassvētki - tas ir laiks, kad mēs viens otram pasakām paldies, tas ir arī dāvanu laiks. Mēs nolēmām veikt aptauju, lai uzzinātu, kas, mūsuprāt un jūsuprāt, ir pelnījis vislielāko dāvanu no Ziemassvētku vecīša un kāpēc. 

Un tātad - vislielāko dāvanu ir pelnījuši:

 Skolotāja Ilona - vienmēr izpalīdz skolēniem un par stingru audzināšanu.

Skolotāja Sarmīte- vissirsnīgākā skolotāja, par savu skolu ceļas, krīt un lepojas par vismazāko sasniegumu. Šī skolotāja ir ļoti enerģiska!

 Skolotāja Gunta - Ziemassvētkos skolotājai ir dzimšanas diena, tie jau sanāk dubultsvētki! 

12.klase - jo viņiem šogad bija daudz rūpju (tuvojas Žetonu vakars, autoskolas eksāmeni, un vēl daudz kas būs jāpārcieš).

 Sintija - jo šajā gadā viņa ir čakli mācījusies un radoši darbojusies.

Aigars - jo viņš ir ļoti labestīgs un foršs džeks!

Dita - jo viņa ir skaistākā meitene skolā!

Viktorija - ieguldījums labdarībā.

Imalda - šajā semestrī viņa bija galvenais motivators draudzenei, tāpēc diezgan laicīgi un sekmīgi draudzene veikusi un nodevusi visus skolas darbus.

Ralfs - ir ļoti labi mācījies. 

Keitija- jo ļoti aktīvi piedalās dažādos pasākumos. Malacis!!!

Jānis Saulītis - jo viņš ir ļoti stilīgs.

Estere - jo vienkārši viņa ir pelnījusi.

Direktore - jo viņa ir vislabākā direktore.

Mūsu Ziemassvētku vecītis - jo viņš visiem dāvina dāvanas, un tāpēc viņš ir  pelnījis vislielāko dāvanu.

Skolotāja Kristīne - jo viņa ir skaista un gudra.

Aurēlija -jo viņa ir vissportiskākā meitene mūsu skolā.

Mūzikas skolotājs - jo viņš zina ļoti daudz dziesmu.

Amanda - vienkārši par skaistām acīm.

Sporta skolotāji Inese un Edgars - jo viņi ir ļoti labi skolotāji, un tāpēc mēs sasniedzam tik labus rezultātus sporta sacensībās.

                                                                                                   Amanda un Viktorija

Jauniešiem dotā iespēja

      2. decembrī iniciatīvas projekta "Pozitīvs" dalībnieki, kuri izveidoja video "Rēzeknes nūvods - jaunīšim draudzeiga vide" un vēl daži Dricānu vidusskolas skolēni devās uz Daugavpils Ledus halli, kur bija laba iespēja paslidot un parādīt, uz ko tu esi spējīgs. Pēc tam apmeklējām Marka Rotko mākslas centru, kur mēs piedalījāmies radošajās darbnīcās un uzzinājām daudz jauna par amerikāņu krāsu lauku gleznošanas aizsācēju Marku Rotko. Gribētos pateikt lielu paldies jauniešu centram  “Kukuži” par doto iespēju un jauki pavadīto laiku!                
                                                                                             Vlada                                                                                                                                                                         

                                                                                                                                                                                 

                     No skolēnu darbiem

-) Tulkoja kā Merķa darbu, bet beigās tas palika tāds, kā bija (viņš ir Pulans).

-) Ansis Līventāls ir ieviesis renesansi mākslā, literatūrā.

-) Vienu no rakstniekiem atlaida no skolotāja darba par agresivitāti, bet tad viņš izdeva grāmatu.

-) Mīliet un cieniet savu valsti, nemusurojiet to!

                                                                                          Izrakstīja skolotāja Gunta