Vēsturisks mirklis – ir izremontēta daļa vecās skolas ēkas, ieejam skaistās un modernās telpās. Gan jau sagaidīsim arī klašu remontu, un tad gan skolas estētiskā vide būs pilnīga un baudāma. Kaut nu tikai pietiktu cieņas, sirdsapziņas un godaprāta visu to saudzēt, nebojāt, saglabāt! Ir taču tik patīkami pašiem ikdienā uzturēties skaistās telpās un vēl jo vairāk - lepoties ar savu skolu ciemiņu priekšā! Būsim īsti saimnieki savās mājās – savā skolā!
Ar šo numura sākam skolas avīzē jaunu sadaļu “Absolvents runā”. Ceram, ka tā patiks un būs interesanti uzzināt, kā tad klājas mūsu skolas beidzējiem.
Skolotāja Gunta Kazuševa
Skolotāju dienas iespaidos…
Kā katru gadu, tā arī šogad mūsu skolā tika svinēta Skolotāju dienu. Starptautiskā Skolotāju diena tiek atzīmēta 5. oktobrī , bet mūsu skolā svinīgais pasākums notika 30.septembrī; tā laikā katra klase rādīja kādu priekšnesumu mūsu mīļajiem skolotājiem. Bet 12.klases skolēni skolotājiem uzdāvināja ceļojumu uz Havaju salām . Ceļojuma laikā pedagogi no sirds izbaudīja brīvo laiku un izveidoja sev skaistus tetovējumus, krelles un uzrakstīja šīs ekskursijas aprakstu.
Pa to laiku, kamēr mūsu skolotāji bija izceļojuši, 12-tie pārējiem skolas biedriem vadīja mācību stundas. Nolēmām daļu no tiem aptaujāt par gūto pieredzi. Lūk, ko viņi saka par Skolotāju dienu!
1. Man ļoti patika, jo jutos kā īsta skolotāja - bērni manī klausījās un mani apbrīnoja!
2. Mani vēl joprojām viņi sauc par skolotāju! To dzirdot, ir baigi feinā sajūta. Tomēr šādu nākotnes profesiju nevēlos..., nevēlos "traumēt" savus nervus…
3. Bija ļoti forši! Mani kaut cik klausīja, es mētāju apkārt konfektes, un viss bija bumbās!
4. Bija jauki! Man patika, bet par skolotāju negribētu būt.
5. No sākuma, protams, bija mazliet bail, jo nezināju, kā skolēni uz visu reaģēs . Man visgrūtāk bija ar 7.klasi, jo viņi bija ļoti nepaklausīgi, bet 5.klasē es tik tiešām iejutos skolotājas lomā. Man patika Skolotāju diena, bet par skolotāju es nevēlos kļūt!
6. Bija forši, tika gūtas pozitīvas emocijas, bet strādāt par skolotāju es negribētu, jo skolotāja darbs nav no vieglajiem. Kopumā Skolotāju diena bija izdevusies.
7. Pasākums man patika. Pie skolotājiem es vadīju pirmo stundu. Par brīnumu, skolotāji bija mierīgi, es gan domāju, ka ar viņiem būs daudz trakāk, bet bija interesanti un jautri strādāt. Skolotāju sirsnīgie smaidi, joki ļoti palīdzēja man nejusties tik neveikli. Uz nākamajām stundām devos ar labu garastāvokli
Keitija
Arī šogad tiek piešķirtas Vītolu fonda stipendijas Dricānu vidusskolēniem
Šī mēneša otrajā piektdienā trīs Dricānu jaunietēm -Ditai, Renātei un Sintijai - skola prātā nebija nemaz, jo bija jābrauc uz Rīgu tikties ar svarīgiem cilvēkiem jeb "Rigvir" un Vītolu fonda valdes priekšsēdētājiem Jurģi Auziņu un Vitu Diķi, kas tad arī bija vieni no atbildīgajiem par piešķirtajām stipendijām tieši mūsu skolas audzēknēm.
Brauciens, kā jau parasti apmeklējot galvaspilsētu, sākās agri un klusi. Ierodoties Starptautiskajā Viroterapijas centrā, visa Dricānu vidusskolas "komanda" tika silti sagaidīta. Kaut arī sākumā bijām nedaudz sanervozējušies vai kautrīgi, ar laiku jaukajā atmosfērā, kas valdīja nelielajā konferenču zālē, raizes pazuda kā nebijušas. Tikšanās laikā tikām iepazīstinātas ar Rigvir vīrusa atklājējas Ainas Mucenieces darbu, viņas dzīves gājumu, centra nākotnes plāniem un tā pašreizējo darbību. Vēlāk, protams, sekoja neoficiālā daļa - bija iespēja iestiprināties pirms došanās mājup, piedalīties neformālās sarunās un atbildēt uz jautājumiem.
Ticu, ka šis brauciens bija kas vairāk nekā "kārtējā ekskursija uz Rīgu”. Iespējams, katra stipendiāte aizdomājas par iespēju, ko saņem, un kādus mērķus/sapņus varēs īstenot, un kā tas varētu viņu nākotni padarīt kaut par vienu toni gaišāku.
Sintija - viena no stipendiātēm
Pamati no vidusskolas ir stabili
Mums ir ļoti daudz jauku, gudru un apņēmīgu absolventu, ar kuriem Dricānu vidusskola var lepoties. Mūsu pirmā intervējamā jaunajā avīzes sadaļā “Absolvents runā” ir Inga Kruste, kura iestājusies RTU un mācās Inženierekonomikas un vadības fakultātē. Nu tad noskaidrosim, kā viņai šogad klājas, kādi ir studenta dzīves plusi un mīnusi.
Tu aizgāji mācīties uz RTU, kāpēc izvēlējies tieši šo universitāti?
Manuprāt, RTU ir ļoti prestiža. Tas vien, ka tu tiec budžetā tik augsta līmeņa universitātē, rada patīkamu gandarījumu par ieliktajām pūlēm mācībās vidusskolas gados. Tas bija sava veida izaicinājums pašai sev, vēlējos pamēģināt kaut ko jaunu.
Mācos Inženierekonomikas un vadības fakultātē reģionālās attīstības un pilsētekonomikas inženierijas programmā, kura pastāv tikai 4.gadu. Ļoti uzrunāja tas, ka šī programma ir veidota, apvienojot arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes un inženierekonomikas un vadības fakultātes programmu priekšmetus.
Kādas bija emocijas pēc pirmajām lekcijām?
Pirmā doma bija - gribu atpakaļ uz vidusskolu! :D Priekšmeti šķita tik sarežģīti, jo pasniedzēju mācīšana ļoti atšķiras no skolotāju attieksmes un mācīšanas. Pirmās lekcijas šķita trakas, nesaproti - kuru informāciju pierakstīt, liela neizpratne, apjukums. Bet nu jau, pēc pavadītiem diviem mēnešiem universitātē, viss šķiet daudz vienkāršāk.
Ja vajadzētu salīdzināt, ar ko atšķiras mācības un “dzīve’’ universitātē no vidusskolas?
Jau pirmajās lekcijās deva rakstīt dažādus testus, kontroldarbus, iepriekš nemaz nebrīdinot. Skolā, ja skolotājs pat tikai aizmirsa ierakstīt e-klasē par kontroldarbu, varējām to nerakstīt. Bet te - iebilst nevari nekā. Ja kaut kas nepatīk - paša problēmas, neviens tevi netur, droši vari iet prom :D
Universitātē par visu ir jāinteresējas pašam, jāiet meklēt grāmatas uz bibliotēkām, bieži vien universitātes bibliotēkās viņu trūkst, tāpēc pašam jādomā, kā risināt šo problēmu.
Viena lieta, kas man labāk patīk universitātē, ir tas, ka lekciju sākums un daudzums katru dienu nav vienāds. Neveidojas ierastā „ rutīna”.
Pasniedzējiem ļoti nepatīk, ja viņus sauc par skolotājiem. Jau 1.septembrī vecāko kursu studenti mums ieteica uz 4 gadiem aizmirst vārdus: skolotāja, klase, skolēni.
Vai Dricānu vidusskolā iegūtās zināšanas ir pietiekamas studijām, vai nejūties vājāka mācību ziņā par citiem?
Vēlos pateikt ļoti lielu PALDIES Dricānu vidusskolas pedagogiem! Es nejūtos vājāka, šķiet, ka “pamati” no vidusskolas man ir stabili.
Tu esi no Latgales, vai tas ietekmē attieksmi pret Tevi?
Kursā esam divas no Latgales (Rēzeknes puses). Mani arī māca bažas, kā būs, jo latgaliešus pēc izrunas Rīgā var atšķirt uzreiz :D Man ir ļoti paveicies ar kursabiedriem, to, ka es protu runāt latgaliski, neviens neizsmej, bet augstu novērtē. Kad viņi uzzināja, ka es brīvi pārvaldu latgaliešu dialektu, ka mājās runāju latgaliski, bet spēju arī runāt „tīri” latviski, bija pārsteigti. Viņi lūdza parunāt, pastāstīt kaut ko latgaliski, paši centās runāt latgaliski un izrunāt kādas frāzes. Tagad tas ir „stilīgi”, ja tu proti pateikt kādu frāzi citā dialektā. Pat viena pasniedzēja man lūdza parunāt latgaliski. Tajā dienā es jutos ļoti jauki un patīkami pārsteigta.J
Stāsta, ka “koju’’ dzīve nav diez ko patīkama, kā ir ar Tevi?
Man ir paveicies, jo manas istabiņas stāvoklis ir diezgan normāls. Ir gan galds, gan gulta, pat ledusskapi iedeva - nu ko studentam vairāk vajag?:D Prusakus vēl neesmu satikusi un ceru, ka nesatikšu arī turpmāk. Virtuve mums ir kopēja visiem viena stāva iemītniekiem, dušas - pagrabā.
Kā visvairāk pietrūkst no Dricānu vidusskolas?
Lēto pusdienu, jo šeit paēst par 3 eiro skaitās ļoti lēti! Trūkst skolotāju, ar kuriem vienmēr varēja izrunāties. Tās sapratnes un uzticēšanās, ko sniedza pedagogi. Skolasbiedru un tās apziņas, ka visi ir pazīstami. Ļoti pietrūkst tautu deju.
Paldies Ingai! Lai veicas arī turpmāk!
Intervēja Imalda
“Mani klasesbiedri ir īpaši”
Karina Selina - dzīvespriecīga un vienmēr smaidīga! Viņas sejā pastāvīgi manāms pozitīvisms.
Nu, lūk, arī Tev ir pienācis pēdējais mācību gads, kā 12.klasē jūties Tu?
Es vēl nevaru noticēt tam, ka mācos jau 12.klasē.
Tu mūsus skolā mācies kopš 5.klases, vai nenožēlo, ka mācies tieši DVS? Nevienu brīdi neesi vēlējusies mainīt skolu?
Nē, es nenožēloju, ka mācos DVS. Bija viens brīdis, kad gribēju aiziet projām, jo ar dažiem klasesbiedriem bija mazas nesaskaņas, bet tagad viss ir kārtībā.
Kas ir tas, ko Tu vēlies vēl paspēt šogad - 12.klasē?
Kārtīgi izbaudīt šo pēdējo gadu skolā. Un pēc iespējas vairāk pavadīt laiku kopā ar klasesbiedriem.
Protams, vēl ir laiks, vēl jau tikai 1.semestris pusē, bet vai jau ir satraukums par eksāmeniem?
Par brīnumu, man pašlaik nav satraukuma par eksāmeniem, bet, kā jau Tu minēji, vēl jau ir tikai 1.semestra vidus. Kas to lai zina, kā es jutīšos, eksāmeniem tuvojoties.
Arī Tu esi paspējusi iejusties skolotājas lomā, kā patika?
Es sapratu to, ka būt par skolotāju ir grūti. Ir vajadzīga pacietība un, protams, labi nervi, lai izturētu mūs. Ja man piedāvātu vēl dienu būt par skolotāju, es noteikti atteiktos.
Visiem zināms, ka šogad 12.klasē mācās aktīvi skolēni, katram ir kaut kas īpašs, jūs visi esat tik dažādi! Kā savus klasesbiedrus redzi Tu?
Noteikti varu pateikt to, ka mani klasesbiedri ir īpaši, varētu pat teikt, ka viņi ir unikāli. Starpbrīžos vai skolas pasākumos katrs izceļas ar kaut ko savu. Es viņus redzu kā kreatīvus, drosmīgus, atjautīgus jauniešus, kuri nebaidās izteikt savas domas un spēj pastāvēt par sevi. Viņi var 5 minūšu laikā uzlabot garastāvokli ar saviem jokiem vai ašajām idejām. Ar viņiem var jautri pavadīt piektdienu vakarus.!:D
Kas ir tas, kā pietrūks, beidzot skolu?
Pašas skolas, jautro starpbrīžu un tās mājīguma sajūtas, kuru rada mūsu skotāji.
Kas skolas dzīvē Tev patīk, un kas nepatīk? Kāpēc?
Mhh... sākšu ar to, kas man nepatīk, protams, kā jau katram skolēnam, man nepatīk mājasdarbi, kā arī tā ilgā braukšana autobusā, kura ļoti nogurdina. Bet pāri visam negatīvajam, protams, vienmēr ir kaut kas pozitīvs. Skolas dzīvē man patīk tas, ka var iegūt jaunus draugus un atklāt sevī kaut ko jaunu, kā arī apgūt jaunas zināšanas.
Ļoti daudzi vidusskolēni bieži vien vēlas atgriezties bērnudārzā. Kā ir Tev? Tu vēlies atgriezties mums tik ļoti patīkamajā bērnībā?
Nē, man nav vēlmes atgriezties bērnudārzā. Vienīgi nožēloju to, ka bērnudārzā pusdienlaiku negulēju…
Kādu Tu iedomājies savu nākotni ?
Grūti tagad atbildēt uz šo jautājumu, jo vēl neesmu iztēlojusies savu nākotni. Ehh..nākotne... Vēlos sekmīgi pabeigt vidusskolu, atrast sev piemērotu darbu, uz kuru es varētu doties ar prieku.
Kas ir tas, ko Tu vēlētos izdarīt savā pēdējā skolas dienā?
Iziet ārā pa skolas durvīm un nobļauties:" Jā, es esmu to izdarījusi!”
Karīna, ko Tu domā par mūsu skolu, par mūsu Dricānu vidusskolu?
Es varu pateikt tikai vienu - DVS ir pati labākā skola, un šeit strādā paši foršākie un labākie skolotāji!
Paldies Karinai! Amanda
Sporta jaunumi oktobrī
Viņa. Šovakar filmu vakars izgāzies. Elektrība izdzisa! Varbūt doties pastaigā?
Viņš. Ai, vai! Mana kafejnīca mani gaida…
Viņa. Šovakar tik rāms, silts vakars. Grēks to neizmantot! Es dodos, es dodos pār kalniem un pār lejām!
Viņš. Varbūt šovakar būs lemts beidzot sastapt savu īsto un vienīgo?! Cerība mirst pēdējā…
Viņa. Kādas smaržas, aromāti – tās uzreiz uzdzen apetīti. Varbūt uzkrāt jaunus spēkus, lai spētu uz mājām steigties ņipri?
Viņš. Man šovakar veicas! Tik skaista meitene ieradās kafejnīcā…
Viņa. Varbūt kaut ko sātīgu un saldu?
Viņš. Visi galdiņi aizņemti… Nāc, nāc, skaistulīt, es pabīdīšos!
Viņa. Es ceru, viņš neiebildīs, pēc izskata jau sakarīgs puisis.
Viņš. Šovakar veiksme ir manā pusē. Varbūt uzrunāt šo skaistuli?
Viņa. Pirmais iespaids ir ļoti svarīgs, ceru, ka labi izskatos. Tik neizmirsti smaidīt…
Viņš. Kaut kā neērti, varbūt vēl kaut ko pasūtīt, šobrīd ar kafiju ir par maz! Viņa mani iekārdināja…
Viņa. Cik viņš izskatīgs…
Viņš. Tik nesāc lolot lielas cerības, tik skaista meitene nevar būt viena…
Viņa. Šovakar, meitenīt, tavam kautrīgumam bija jāpaliek mājās!
Viņš. Mūzika kafejnīcā ir lieliska…
Viņa. Vai man tikai liekas, vai šis skaistulis ar saviem acu skatieniem mani ir notiesājis kā saldo ēdienu?
Viņš. Jā, jā, jā! Maniem vecākiem viņa patiks… Ehh, izskatīga man būs līgaviņa!
Viņa. Nav paveicies, ko lai iesāku? Telefonā atskan zvana signāls, labāk neatbildēšu.
Viņš. Mana mīļākā dziesma. Varbūt uzlūgt viņu uz deju?
Viņa. Mans puisis – viņš neliks mani mierā, raksta un aicina ciemos. Es nevaru atteikt!
Viņš. Kas notiek ar viņas sejas izteiksmi? Varbūt viņa neprot dejot, tādēļ arī skumst…
Viņa. Ak! Vakaram būs jābeidzas bez turpinājuma. Es to tik ļoti nevēlos!
Viņš. Kafejnīcai drīzumā jāslēdzas ciet, ceram,s varēšu viņu pavadīt.
Viņa. Šobrīd vēlētos apstādināt laiku, man viņš ir iekrities sirdī! Ja viņš to zinātu…
Viņš. Cik neuzmanīgi, šajā mirklī apgāzt kafijas krūzi…
Viņa. Šī ir mana iespēja pazust nemanot, nevienam neradot vilšanos.
Viņš. Kur nozudušas visas oficiantes? Kā akā iekritušas! Neērti bija atstāt manu skaistuli vienu, lai tik neviens nenozog…
Viņa. Ja viņš būs vērīgs, mums abiem būs lemts tikties!
Viņš. Atkal viens! Kur mana Pelnrušķīte? Un tomēr kaut ko ir atstājusi!
Viņa. Dzīvē viss vēl var mainīties, es jūtu, mēs vēl tiksimies.
Viņš. Vienas kurpītes vietā uz manas salvetes – astoņi skaitļi ar sarkanu lūpu krāsu uzrakstīti!
Viņa. Piezvani man, ja tev skumji būs, piezvani gan!
Agija
