Atkal sākam jaunu apli - jaunu mācību gadu, jaunu pierādīšanu un varēšanu, jaunus izaicinājumus un droši vien arī jaunas problēmas. Taču viss ir uzveicams, viss atrisinās, viss rit savu gaitu.

    Šis ir mūsu skolas avīzes”100-kājis” 100.numurs!   Vareni, vai ne? Tātad esmu uzrakstījusi 100 ievadrakstus, esam intervējuši 100 cilvēkus utt. Izrādās, mūsu avīzīte ir ilgtspējīga (mūsdienās moderns vārds). Un arī šogad ir gribētāji darboties mūsu radošajā komandā: Ija, Amanda, Keitija, Vilma, Vlada, Daiga, Sintija, Imalda, Karina, Viktorija, Agija.

     Lai izdodas veidot nākamos 100!

Skolotāja Gunta Kazuševa

Aptauja “Remontdarbi skolā”

   Mēs aptaujājām skolas biedrus, kā viņi jūtas, kad skolas gaiteņi tiek remontēti un mums jāsadzīvo ciešāk un reizē nostāk vienai klasei no otras.

• 12. klase atbildēja, ka viņi labprāt konferenču zālē mācītos visu gadu. Starpbrīžos tiek rīkotas kafijas pauzes un tiek ēsti saldumi. Uzsver, ka mīkstajos krēslos ir ļoti ērti sēdēt, bet ir viens liels, pat ļoti liels mīnuss - uz pusdienām jāiet ļoti tālu. 

• 11. klase pastāstīja, ka viņiem tur ir savi tusiņi, kafijas dzeršana un gardumu ēšana. Tagad pie viņiem ir arī  ļoti silti. Paldies, ka Egīls atnesa sildītāju!

• 10. klase saka - grib atpakaļ uz “lielo skolu”, jo viņi “mazajā galā” ir vecākie, ļoti tālu jāiet pie draugiem. 

• 9. klase atbildēja pozitīvi, viņiem patīkot dzert kafiju mājturības kabinetā (meiteņu), un ir ļoti siti. Visvairāk patīk tas, ka skolotājām jāstaigā uz stundām pie viņiem.

• 8. klases atbilde bija pozitīva, tomēr domas šai klasei dalījās - kādam patīk, kāds tomēr vēlas uz “lielo skolu”. 

• 7. un 6. klase arī raugās pozitīvi uz šo situāciju. 

• 5.klase gan grib, lai ātrāk skolā beidzas remontdarbi. 

  Sākumskolai nekas nav mainījies, viņi mācās savos kabinetos, un jautrība tur ir jūtama un redzama.

 Jā, cerēsim, ka drīz remontdarbi beigsies un mēs ieraudzīsim izremontētas un skaistas telpas, kurās varēsim justies droši!  

                                                                                              Viktorija, Agija

Daudz kas ir izmainījies

   Šomēnes tiek intervēta skolotāja Nataļja Puzirevska, kura pēc divu gadu ilgas pauzes ir atsākusi strādāt DVS.
 Kādas ir Jūsu sajūtas, atgriežoties DVS? Kas ir izmainījies?

   Sajūtas ir labas, jūtos atpūtusies un ar svaigiem spēkiem. Daudz kas ir izmainījies - skolas vadība, skola pati par sevi - dažas telpas renovētas, un arī skolas pagalms izskatās skaistāks. Jauni kolēģi. 

 Cik pieņemama vai nepieņemama Jums liekas pašreizējā situācija, kad skolā notiek remontdarbi?

   Visi remontdarbi un renovācijas tiek darītas mums visiem par labu, tikai žēl, ka tie nebeidzās līdz

1. septembrim, tagad mums ir zināmas neērtības. Būs nedaudz jāpacieš.

Vai Jums, uzturoties mājās, bija iespēja apgūt kaut ko jaunu?

   Mammas loma man bija pavisam jauna - tika izlasītas vairākas  grāmatas par bērnu vecumposmu īpatnībām un veiksmīgas audzināšanas metodēm un paņēmieniem. Arī tika apmeklēti daži pilnveidošanās kursi angļu valodas skolotājiem un vispārējās izglītības skolotājiem, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības kursi.

Vai kāds skolēns ir paspējis Jūs jau nokaitināt?

   Šogad es strādāju trīs man iepriekš nepazīstamās klasēs - jauni audzēkņi nes vienmēr jaunu izaicinājumu jebkuram skolotājam. Es neesmu izņēmums. 

 Kādi ir Jūsu hobiji?

Lasīšana, ceļojumi, dārzniecība, orhideju audzēšana. 

 Labi zināms, ka, bērnam piedzimstot, brīvā laika ir pavisma maz, vai tomēr izdevās atlicināt kaut cik laika sev?

 Tagad jau - jā. Meita aug, un arvien vieglāk piesaistīt viņu savām interesēm. 

Vai ir kas īpašs, ko Jūs gribētu novēlēt skolēniem, kolēģiem?

 "Zināšanas ir vislielākā bagātība, ko neviens nevar atņemt." Tāpēc novēlu gan skolēniem, gan skolotājiem šajā mācību gadā palielināt savu "bagātību"!

Paldies skolotājai par atbildēm!                                                                                                                                                                                Karina

Mazie runā

    Tā kā strauji tuvojas Skolotāju diena, tad mazliet aprunājos ar jaunāko klašu skolēniem par skolu un skolotājiem. Lūk, kādas ir viņu domas!

Kā Tu domā, kas naktīs notiek skolas sporta laukumā?

• Sports

• Staigā vilki

Kurā skolā jāmācās, lai kļūtu par direktoru?

• Dricānu vidusskolā

• Augstskolā

Kā Tu domā, ko skolotāji dara skolotāju istabā?

• Atpūšas

• Strādā

• Sarunājas par visādām lietām

Ja Tev būtu iespēja apģērbt skolotāju pēc savas izvēles, kāda viņa izskatītos?

• Moderni

• Stilīgi – kleita, laiviņas

• Skaisti – kurtka, džemperis, bikses

Kā Tu domā, vai skolotājas slepeni ēd saldumus? Kur viņas to dara?

• Jā, skolotāju istabā

Par ko mācās mācību priekšmetā psiholoģija?

• Par cilvēka organismu

• Kā kārtīgi uzvesties

• Par direktori

                                                                                                       Ar mazajiem sarunājās Imalda

“Lauku skolās mācīties ir sirsnīgāk”

      Septembris jau vairāk nekā 50 gadus saucams par dzejas mēnesi, un arī šis gads nebija nekāds izņēmums. 15.septembrī mums Dricānu KN tika dota iespēja satikt pašmāju multimākslinieku Oskaru Orlovu jeb Raibū, kurš pārsteidz ar “savu raibiskumu” - dziesmu, zīmējumu, filmu, dzejas, stāstu un lugu radīšanu. Pasākums bija pārsteidzoši interesants. Skolas avīzei izdevās arī pārmīt dažus vārdus ar Oskaru un uzzināt viņa viedokli. Jūs domājat par mākslu? Nē. Par to varēja uzzināt, apmeklējot pasākumu. Mūs vairāk interesēja aprunāties ar viņu par skolas laikiem, jo arī viņš ir mācījies Dricānu vidusskolā.

  Jūs esat dzejnieks, rakstnieks, noteikti bieži pavadāt savu brīvo laiku ar kādu grāmatu rokās. Kā Jūs domājat- skolas laikā ir jālasa obligātā literatūra? Vai tai vispār ir jēga?

 Es domāju, ka noteikti. Tas ir jādara, jo literatūra ir viens no veidiem, kā cilvēks var paplašināt savu redzes loku, gan arī papildināt savu vārdu krājumu. Protams, var jau arī nelasīt obligāto, bet vismaz kaut kāda daiļliteratūra tomēr ir jālasa.

Tagad atbildiet godīgi - pats arī lasījāt?

  Es tiešām centos. Pašu šīs grāmatas skolā neuzrunāja, likās ļoti garlaicīgas. Kā piemēru varu minēt "Straumēnus". Tomēr zinu, ka "Zaļo zemi" izlasīju! Kaut arī obligātā literatūra nepatika, centos lasīt to, kā arī citas grāmatas, kas man pašam labāk gāja pie sirds.

Kā bija ar radošajām izpausmēm, piemēram, rakstot domrakstus?

  Tagad kaut kā atceros - lai “aizietu man doma” par to, ko gribēju pateikt savā rakstu darbā, (jo bija arī tā, ka nezināju, kā tad īsti sākt), bija periods, kad sāku domrakstus ar "ja", sekoja palīgteikums, ieliku treknu komatu, un tad beidzot varēju sākt kaut ko fantazēt tālāk. Tomēr nezinu, vai skolas laikā tā īpaši radoši izpaudos. Bet tas, vai man patika rakstīt domrakstu, bija atkarīgs no temata.

  Vai satiekaties ar saviem bijušajiem skolasbiedriem?

  Jā. Dažus esmu redzējis salidojumos, citus - tikai sociālajos tīklos. Ir arī tādi, kurus vispār neesmu saticis pēc izlaiduma, bet tas jau ir normāli. Tu uzturi kontaktus ar tiem cilvēkiem, kas tev tajā laikā ir bijuši tuvāki.

Ko viņi saka par Jūsu radošajām izpausmēm?

Atbalsta. Ir arī tādi, kas vispār neko nav dzirdējuši. Visādi ir.

Kā jūtaties, ka esat pabeidzis tieši Dricānu vidusskolu, nevis kādu citu, piemēram, prestižu skolu Rīgā?

  Es parasti uzsveru to, ka esmu pabeidzis novada skolu, it īpaši šo mācību iestādi. Piemēram, kaut kur aizbraucot, stāstu par moderno dzeju, prozu latgaliski un tad iestarpinu, ka esmu pabeidzis Dricānu vidusskolu. Daru to tāpēc, ka varu lepoties ar to, ka mums bija Gustavs Manteifelis, Roberts Mūks, kurš arī šeit mācījās, Ontons Matvejāns.  Ar ko tik te nevar lepoties, un visi tikai piekrītoši māj ar galvu un saka: "Jā, jā! Mēs to visu zinām. Vai, cik jums ir forši!" Protams, ka mums ir forši! Bet tas, ka cilvēki nosodītu lauku skolas, ir pēdējās blēņas. Cik es zinu, tagad ir tāda tendence- sūtīt pilsētas bērnus uz novada skolām un speciāli tieši tur viņus arī izskolot. Par piemēru varu ņemt pat savus draugus. Viņu sievas, kas bija uz mūsu skolas salidojumu, teica: "Cik jums jauks salidojums! Mums gan ir tikai viena lielīšanās…" Novada skolās mācīties ir sirsnīgāk.

    Paldies Oskaram Orlovam par atbildēm!                           

                                                              Sintija & Co

Jaunpienācēja sajūtas Dricānu vidusskolā

    Pāreja uz jaunu skolu - vienmēr stress skolēnam. Nezinot, kādi ir jaunie klasesbiedri, kādi ir skolotāji, kur un kas atrodas. Jauna vieta uzdzen bailes, vai tevi pieņems klasē. Kad skolēns pirmo reizi šķērso jaunās klases slieksni, parādās tāds bailīgums un kautrīgums.

    Es šogad uzsāku mācības Dricānu vidusskolā. Šī skola man jau ir tuva, nepilnā mēnesī esmu ļoti iejutusies, un tas ir noticis, pateicoties sirsnīgajiem skolotājiem un skolasbiedriem. Klasesbiedri, ļoti draudzīgi un atsaucīgi, izrāda apkārtni, iepazīstina ar citiem, un skolotāji ir ļoti pozitīvi un pretimnākoši, jautri, ar humora izjūtu, kas padara mācību procesu interesantāku.

   Pašlaik skolā notiek remonts, tāpēc nākas vienā klasē sēdēt, bet, kad jau beigsies remonts, varēs vairāk iepazīt skolu. Būs staigāšana pa klasēm no viena kabineta uz citu, iepazīstot jauno vidi.

         Šajā skolā vienmēr notiek kaut kas interesants, mums iemāca katru dienu ko jaunu. Lai veicas visiem 2016./2017. mācību gadā!

Ija

Pokemoni nu ir iesvētīti!

Kā jau katru gadu, arī šogad, saglabājot skolas tradīcijas, 10.klases skolēni tika iesvētīti. 11.klase bija kārtīgi pastrādājusi un izvēlējusies tēmu POKEMONI. Kā jau īstiem pokemoniem dienas laikā 10.klases skolēniem bija jāatrod 10 paslēpušās pokebumbas (kokā, ūdens notekcaurulē, putnu būrītī, smiltīs, zem atkritumu tvertnes u.c.), ko viņi godam arī izdarīja.

 Savukārt pēc 5.stundas sākās pati jautrība. Pokemonu kaujas, virves vilkšana, pretīgā sajūtu taka un ripināšanās no kalna kā pokemoniem ir tikai daļa no pārbaudījumiem, ko nācās pildīt jaunajiem vidusskolēniem. Dienas laikā viņi stiprinājās ar pīlādžu, biešu un kabaču dzērienu, kā arī ar “garšīgiem cepumiņiem”. Protams, pēc visām aktivitātēm pokemoni deva zvērestu, kas aizkustināja vienpadsmito sirdis, jo tika solīts daudz labumu mums (somu nešana, pusdienu galda novākšana, bezmaksas koncerti un pat ceļojums uz Taizemi pie Pai). Ticēsim, cerēsim, ka izpildīs desmitie doto zvērestu… J

Nu viņi ir pilntiesīgi vidusskolēni. Esam ļoti priecīgi un pateicīgi nedaudzajiem pokemoniem par ierašanos, kā arī par izturību. Cerams, ka neviens no jums pēc iesvētībām nebija saslimis, bet, ja tā, tad mums vēl aizvien ir stiprinošais pīlādžu dzēriens. Paldies jums, desmitie, par neaizmirstamo piedzīvojumu!

                       Keitija

Sporta ziņas septembrī

            Jau pirmajā jaunā mācību gada mēnesī mūsu sportistiem nācās pārstāvēt savu skolu sporta sacensībās. Skolēni piedalījās rudens krosa stafetē un Latvijas „Olimpiskajā dienā”, kura šogad norisinājās Maltā. Tika izcīnītas pirmās uzvaras, kā arī piedzīvoti pirmie zaudējumi.

            20. septembrī sportisti devās uz Rudens krosu, kurš notika Kaunatā. Sacensībās pavisam piedalījās 300 skolēni no 16 Rēzeknes un Viļānu novada skolām. Dricāniešiem gāja dažādi. Varam lepoties ar 12.kl. skolnieku Lauri Binduku, kurš 3000 m skrējienā ieguva 1.vietu; ar 12.klases skolnieci Santu Kalvāni, kura 1500 m skrējienā ieguva 2.vietu, ar 12.klases skolnieku Jāni Keidānu, kurš 3000 m skrējienā ieguva 4.vietu. Reinholds Neparts (9.kl.) savā vecuma grupā 2000 m skrējienā ierindojās 5.vietā. Kopvērtējumā starp vidusskolām Dricāni ieguva 227 punktus, kuri deva mūsu skolai 4.vietu. Paldies visiem sportistiem, kuri aizstāvēja skolas godu!

            23.septembrī sportisti devās uz „Olimpisko dienu” Maltā spēlēt volejbolu. Vislabāk veicās pašiem jaunākajiem - 6.-7.kl. zēnu komandai (Mairis, Jānis D., Jānis S., Niks, Reinis un Staņislavs), kuri ieguva 1.vietu, aiz sevis atstājot Adamovu, Kaunatu un Makašānus. Meitenēm šajā vecuma grupā veicās ne sliktāk, viņas ieguva 3.vietu 4 komandu konkurencē (Evija, Darja, Aurēlija, Anna, Nastja, Karolīna ). Vidusskolas meiteņu komandai šoreiz negāja spoži, viņas palika 4.vietā 5 komandu konkurencē (Dagnija, Elīna, Vlada, Karīna S, Karīna C, Lauma, Ija ).

         Šāds bija mūsu skolas sportistu veikums septembra mēnesī. Priecāsimies par uzvarām, mācīsimies no zaudējumiem, kā arī gatavosimies jaunām cīņām!

P.S. Prieks un lepnums paziņot, ka 9.klases skolnieks Raitis Pizičs nokārtoja basketbola laukuma tiesneša eksāmenu un nu ir licencēts tiesnesis Latvijas basketbola līgas spēlēm. Apsveicam, Raiti!