Šobrīd esam īpaši lepni un priecīgi par savu skolu – par Dricānu vidusskolu -, par mūsu skolēniem, īpaši tiem trim, kuri saņēma Vītolu fonda stipendijas, par mūsu direktori, kura spēja izveidot labu kontaktu ar šī fonda pārstāvjiem! Patiesībā jālepojas arī ar tiem mūsu skolas 16 absolventiem (šī fonda stipendiātiem), kuri nav likuši vilties Vītolu fonda mecenātiem pēc stipendiju piešķiršanas. Tieši viņi ir “bruģējuši ceļu”, lai pamanīta tiktu mūsu skola. Mēs zinām, ka arī Renāte, Māra un Agnese būs labs paraugs un godam attaisnos viņām dāvāto atbalstu.
Vītolu fonda stipendiju piešķiršana ir fantastiska iespēja mūsu skolēniem, tā ir apliecinājums mūsu skolas vērtībai, tā ir stimuls un mācību motivācija daudziem jauniešiem. Turamies!
Skolotāja Gunta
Lepojamies!
2015./ 2016.mācību gada 2.semestris iesākās ļoti darbīgi – ar dalību vairākās Rēzeknes un Viļānu novadu apvienības organizētajās olimpiādēs. Priecē, ka ir gūti arī panākumi:
-
Rēzeknes novada pašvaldības ATZINĪBA – 12.klases skolniecei Agnesei Struckai Rēzeknes un Viļānu novadu apvienības organizētajā vēstures olimpiādē, skolotāja Silvija Laizāne
PALDIES skolotājām par ieguldīto darbu un jaunietēm par sasniegumiem!
Ilona Vilcāne, direktores vietniece izglītības jomā
Sadraudzības vakars Maltā
Tikko sācies jaunais 2016.gads! Nav ko gaidīt, jāsāk viss no gala, jāmeklē jauni draugi un piedzīvojumi. Tāpēc 2016.gada 22.janvārī jaunajā Maltas daudzfunkcionālajā zālē vairākām Rēzeknes novada vidusskolām norisinājās sadraudzības vakars, uz kuru devās arī mūsu aktīvākie un draudzīgākie jaunieši. Pasākums sākās 16:00, kad jaunieši sadalījās jauktās komandās, lai spēlētu volejbolu. Pavisam bija 9 komandas, un sešās no tām piedalījās arī Dricānu vidusskolas skolēni. Volejbola spēlē mūsējiem neveicās nemaz tik spīdoši, lai gan viena no komandām, kurā spēlēja mūsu skolnieks, ieguva 4.vietu. Bet, mūsuprāt, tas nav pats galvenais, jo mēs satikām jaunus draugus, apskatījām jauno zāli, ieguvām nelielas balvas, vienkārši labi pavadījām laiku un daži no mums pat iekļuva televizora ekrānos.
Keitija
“Mācības padodas vienkārši tāpat…”
Agnese Strucka – centīga, klusa, izpalīdzīga, ļoti erudīta. Viņa ir viena no tām skolniecēm, kurai šis gads Dricānu vidusskolā būs pēdējais.
Tu Dricānu vidusskolā mācies jau no pirmās klases? Kāpēc vecāki izvēlējās tieši šo skolu?
Jā, Dricānu vidusskolā mācos no 1. klases, jo jau no bērnu dārza laikiem bija draugi un paziņas šeit. Tāpat skola atrodas tuvu mājām, un var ilgāk pagulēt, jo nevajag daudz laika, lai nokļūtu no mājām līdz skolai. :)
Kas Tevi motivē tik labi mācīties un gūt labus panākumus olimpiādēs?
Mācības padodas vienkārši tāpat. Tomēr vienmēr motivē domas par nākotni un turpmāko mērķu sasniegšanu.
Kāds ir Tavs hobijs?
Agrāk mācījos mūzikas skolā, un tāpēc par manu hobiju varēja uzskatīt muzicēšanu. Taču jau ir otrais gads, kopš nemācos mūzikas skolā, un intereses ir mainījušās. Pirms 2 gadiem izmēģināju jaunu sporta veidu - florbolu, man tas iepatikās, un tagad labprāt daļu sava brīvā laika pavadu sporta zālē.
Ko Tu plāno darīt pēc vidusskolas beigšanas?
Īsti vēl neesmu izlēmusi, jo ir vairākas idejas, un, kura ir īstā, pagaidām vēl grūti pateikt. Tāpēc līdz pavasarim tas ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem - izdomāt, ko tieši vēlos darīt nākotnē.
Kāda Tev šķiet jūsu klase, ar ko salīdzinātu to?
Mūsu klase, manuprāt, ir ļoti dažāda. Mēs maināmies tāpat kā laikapstākļi. Dažreiz esam kā saulītes - priecīgi, apmierināti un darboties spējīgi, bet dažreiz kā apmākušās debesis - nevēlamies neko darīt un nevaram vienoties savā starpā par kaut ko. Bet tāpat manus klasesbiedrus neviens nekad neaizstās!
Kā Tev visvairāk pietrūks, skolu beidzot?
Protams, klasesbiedru, skolotāju un draugu, jo tā ir neatņemama skolas ikdienas sastāvdaļa. Ja tā aizdomājas, bieži vien kļūst bēdīgi, ka jau pēc dažiem mēnešiem nāksies pamest tik ļoti pierasto DVS vidi un turpināt mācības pilnīgi svešā vietā, kur visu nāksies iepazīt no jauna.
Īsumā raksturo sevi!
Parasti esmu centīga, bet dažreiz uznāk lūzuma periods, kad negribas neko darīt, bet drīz vien atkal rodas iedvesma atgriezties pie darbiem. Pati jūtu, ka pēdējā gadā esmu kļuvusi atvērtāka, īpaši klasesbiedru vidū, esmu viņiem vairāk pieķērusies, agrāk biju daudz klusāka un noslēgtāka.
Ko Tu vēlētos mainīt skolas dzīve?
Vienīgais, ko es vēlētos mainīt skolas vidē, - aktīvākus jauniešus, kas vairāk iesaistītos skolas un ārpusstundu pasākumos. :)
Nosauc 3 nedarbus, ko esi sastrādājusi pa šiem 12 gadiem, mācoties skolā!
Sākumskolas un pamatskolas gados bijām traka klase, parasti skraidījām pa visu skolu, kaitinot vecāko klašu skolasbiedrus. Bet vispār esmu paklausīga meitene un blēņas nedaru. :D
Novēlējums klases biedriem?
Novēlu klasesbiedriem, lai izdodas Gredzenu vakars, lai pietiek spēka un apņēmības nokārtot eksāmenus un lai izlaiduma diena nav pēdējā diena, kad satiekamies!
Paldies Agnesei! Karina S.
Būt vai nebūt klačiņām skolas avīzē!?
Tā kā esam saņēmuši kritiku par klačiņu sadaļu avīzē, tad šomēnes veicām aptauju, lai uzzinātu skolēnu viedokli par klačiņu nepieciešamību.
# Manuprāt, klačiņas ir jāatstāj avīzē, jo tas ir pats pirmais, ko es apskatos “100-kājī”.
# Protams, ir vajadzīgas, tā var uzzināt daudz ko jaunu par skolas biedriem.
# Klačiņām ir jāpaliek, jo tā var uzzināt interesantus jaunumus. Tas vispār ir forši, ja viens par otru runā.
# Ar klačiņu palīdzību mēs zinām, kas notiek skolā.
# Jā! Es tikai par klačiņām! Tā jau ir kā tradīcija, un vienmēr interesanti lasīt, tikai nevajag rakstīt ko pārāk aizskarošu un aizvainojošu.
# Manuprāt, klačiņas nav vajadzīgas, jo tajās lielākoties ir meli, bērni tiek aizvainoti.
# Man nepatīk, ka ir klačiņas, jo tā citi var uzzināt tādas lietas, kuras nemaz nav jāzina.
# Vajag, jo tās ir „krutas”!
# Klačiņas ir vajadzīgas, tās skolas dzīvi padara interesantāku.
# Nebūtu klačiņu . . ., būtu „posnai” . L
#Tām ir jāpaliek. Un, ja kādu šīs klačiņas aizvaino, tad lai padomā par savām izdarībām skolā.
#Pēc manām domām, klačiņas nav vajadzīgas, jo pēdējā laikā tur raksta pārāk daudz melu!
#Ja klačiņu nebūs, tad avīzi neviens neņems, jo tur vairs citu nav ko lasīt.
# Klačiņas ir vienīgais, ko lasa skolēni, vismaz lielākā daļa.
# Klačiņas rauj jumtu!
# Tām ir jāpaliek, tā ir labākā daļa no visas avīzes, jautri - var pasmieties un uzzināt, par ko skolā runā.
Uzklausīja Daiga
Lai DVS viss būtu kārtībā!
Šogad 12.klases audzinātāja ir Sarmīte Mežule – jauka, pozitīva un sirsnīga, mums visiem ļoti mīļa skolotāja.
Pēc mazas pauzes Jūs atkal strādājat Dricānos. Kāds bija Jūsu pirmais iespaids atgriežoties?
Pirmais iespaids atgriežoties - viss notiek. Viss rit savu gaitu. Bija patiess prieks un pārsteigums par skolas iekšējās un ārējās vides uzlabojumiem un jauninājumiem. Viss, kas kādreiz bija uz papīra " ieskicēts", nu bija īstenots: soliņi parkā, gājēju celiņi, rotaļu laukums, mūsdienīgi sanitārie mezgli ( beidzot!)...Un tas rožu dārzs...tas rožu dārzs... Kā ziedēja, kā ziedēja! Krāšņi!
Kā veicas, apvienojot skolotājas, klases audzinātājas, pagarinātās grupas un pulciņu vadīšanas pienākumus?
Ja teiktu, ka viss sokas viegli un raiti - melotu. It sevišķi " pilnas " ir grupiņas dienas. Uhhhh - ir ko turēt! Bet kārtējo reizi pārliecinājos - jāmaina attieksme pret notiekošo, jāpieņem spēles noteikumi, un tad ir daudzreiz vieglāk un jēgpilnāk gan pašam, gan bērniem. Cīnīšanās ar vējdzirnavām (lielām vai mazām - neder). Tāpēc, ja zīmējam, tad kopā, ja spēlējam spēles, tad kopā (sākot no "Kaķis un pele " līdz kopīgai futbola spēlei). Bieži vien grupiņas telpā nāk ciemos arī vecāko klašu "negrupiņas" skolēni. Sākumā raidīju prom: sak, nedrīkst! ...,bet tad atkal - atlika pieņemt radušos situāciju tādu, kāda tā ir, un pagriezt to visiem izdevīgā virzienā. Labāk, lai paspēlē Twisteri vai izglītojošo spēli “Latvija”, nevis rikšo bezjēgā pa koridoriem. Vietas pietiek visiem.
Kā audzinātājai šajā brīdī visas domas un darbošanās aizņemtas ar gatavošanos Žetonu/ Gredzenu vakaram.
Jums nesen bija jubileja. Kādā gaisotnē to nosvinējāt? Vai saņēmāt kādu īpašu pārsteigumu?
Jā, bija dzimšanas diena. Ja atklāti - man nekad nav patikušas savas dzimšanas dienas. Kaut kāds nevajadzīgs uztraukums, nervozitāte. Citiem varbūt tā nav. Bet nenoliegšu - diena bija emocionāla, sirsnīga! Kolēģu, audzēkņu, draugu apsveikumi. Un galvenais - pilnīgi katram klāt negaidīts pārsteiguma moments, silti vārdi. Paldies visiem, visiem!
Vai prombūtnes laikā piedzīvojāt kādu ļoti emocionālu situāciju, kas, Jūsuprāt, paliks vēl ilgi atmiņā?
Prombūtnes laikā ... bija kāds liktenīgs, traģisks notikums...Satiksmes negadījumā aizgāja bojā bijušais skolnieks. Tas bija milzīgs šoks, pārdzīvojums. Man palūdza teikt atvadu vārdus kapličā pirms puiša pārvešanas uz Latviju. Skarbi. Sāpīgi. Liktenīgi.
Jūs šogad vadāt improvizācijas teātri. Kāpēc radās tieši šāda izvēle? Vai tas varētu būt tāpēc, ka Jums pašai ir pieredze, spēlējot teātri?
Zināma pieredze ir, jā. Teātris, nelielu priekšnesumu gatavošana - savulaik bija hobijs. Tagad pulciņš. Šoreiz klāt ar improvizācijas pieskaņu. Improvizācija atbrīvo no rāmjiem, no pieņēmumiem. Liek justies brīvāk un dabiskāk. Kurš to spēj uztvert - ir tikai ieguvējs. Vidusskolas grupa ir spēcīga, manuprāt. Atliek tikai strādāt. Mīļie AVE SOL, piedodiet, ka patlaban esat atstāti novārtā! Paies Žetonu vakars...sarausim!
Kad skolas diena ir galā, ko Jūs darāt brīvajā laikā? Vai Jums ir kāds hobijs?
Mājas darbi. Saimniecība. Hobijs... Orhidejas! Ļoti, ļoti, ļoti ilgojos pēc mazbērniem. Viņi mans VISLIELĀKAIS hobijs!
Saka - skola ir cilvēka otrās mājas. Vai šis izteiciens attiecas arī uz Jums? Kāpēc?
Tā var teikt, jā. Vismaz tā bija. Tagad - ne tik viennozīmīgi. Bet joprojām nevaru vienaldzīgi paiet garām nomestam papīram vai cigarešu paciņai (!), neizslēgtai gaismai kabinetos vai koridoros. Joprojām ir vēlēšanās, lai DVS viss būtu kārtībā.
Jūsu mīļākās puķes esot dzeltenas rozes. Vai tā ir?
Jā, dzeltenas rozes man ļoti patīk. AVE SOL! Arī dzimšanas dienā saņēmu veselu pušķi! Bezgala jauki!
Cilvēki, lai relaksētos, klausās mūziku. Kāda tipa mūziku Jūs labprāt klausāties?
Vīpsnāsiet..., bet man patīk krievu estrāde... Jā! Patīk Mārtiņa Freimaņa dziesmas. Patīk Raimonda Paula virtuozā klavierspēle. Fascinē.
Kas, pēc Jūsu domām, katram cilvēkam vismaz vienreiz dzīvē ir jānogaršo, jāsadzird, jāizjūt, jānoskatās, un kura vieta obligāti jāapskata?
Jānogaršo - ugunskurā cepts kartupelis, pa virsu šķipsniņa sāls. Jāsadzird - klusums. Jāizjūt brīdis, kad esi vajadzīgs, un brīdis, kad esi lieks. Vieta...hm...nudien nezinu.. Jūra! Kalni!
Kad es Jūs redzu, Jūs vienmēr smaidāt vai pasakāt kādu labu vārdu. Kā Jums izdodas visu laiku būt pozitīvai? Vai esat atklājusi kādu "laimes formulu"?
Tā jau nu īsti nav, ka smaidu visu laiku, beidz! Bet, satiekot savējos, - kā gan lai neuzsmaida un nepasaka ko uzmundrinošu, labu? Kā gan lai nepajautā: kā klājas? Paslavēt par labu /zaļu darbu, skaistu rotājumu, skanīgu dziesmu, burvīgu deju, oriģinālu priekšnesumu. Man tas šķiet pats par sevi saprotams.
Vai ir kaut kas tāds, ko es nepajautāju, bet Jūs mums visiem gribētu pateikt?
" MĒS paši zīmējam savu dzīvi. Nav svarīgi, cik labi vai slikti mākslinieki MĒS esam! Galvenais - kādas krāsas MĒS izvēlamies."
Liels paldies skolotājai Sarmītei par atbildēm! Sintija
Sporta jaunumi janvārī
Arī sporta jomā šis mācību semestris ir sekmīgi sācies.
8. janvārī notika basketbola sacensības vidusskolas posmam. Dricānu vidusskolu pārstāvēja gan meiteņu komanda, gan puišu. Meitenes ieguva pirmo vietu un iespēju piedalīties reģiona sacensībās, kuras notika Balvos. Meitenes cīnījās, bet diemžēl pretinieces bija pārākas.
16.janvārī notika florbola sacensības „Dricānu kauss 2016”, kur piedalījās 2 dricāniešu komandas. Diemžēl šoreiz veiksme nebija mūsu pusē, un komandas ierindojās 4. un 5.vietās.
21.janvārī norisinājās basketbola sacensības 8.-9. klašu posmam. Meitenes spēlēja Strūžānos, bet zēni Dricānos. Godalgotās vietas netika sasniegtas.
23.janvārī sekmīgi iesākās Florbola junioru līga, kur meiteņu komanda guva uzvaru pret abām pretinieku komandām - Tiskādiem un Ilžukolnu. Meiteņu komandai vēl reizi notiks sabraukums Dricānu zālē, bet uz fināla mačiem būs jādodas uz jauno Maltas sporta zāli. Arī puiši līgas spēles uzsāka ar pozitīviem rezultātiem. Guva uzvaru pār Galēniem un Ilžukolnu, bet zaudēja Kaunatai. Kopumā piedalās 7 komandas.
Sporta reportiere Inga
