100-kājis
Šomēnes skola pošas svētkiem – savai 60 gadu jubilejai. Tāpēc daudzi (absolventi, gan bijušie, gan esošie skolas darbinieki) vairāk aizdomājas par skolas nozīmi viņu dzīvē, par skolas gados piedzīvoto, par saviem skolotājiem, par saviem audzēkņiem u.c. Šie svētki ir iemesls arī šī brīža skolēniem mazliet citādi palūkoties uz savu skolu, novērtēt skolas piedāvātās iespējas un saprast, ka tieši skolas gadi ir paši labākie, lai sapņotu un izvirzītu sev augstu mērķi, un iegalvotu: “Es to sasniegšu!” Pat ja tas dzīvē neizdosies, šis tālais, skaistais, jaunības jūsmu spārnotais ideāls arvien cels augšup.
Skolas gadi – tas ir skaists un īpašs laiks katra cilvēka dzīvē. Padomāsim, ko mēs varētu uzdāvināt skolai dzimšanas dienā - ko labu paveikt, lai te būtu vēl jaukāk, patīkamāk, lai par Dricānu vidusskolu runātu tikai labu, lai šo skolu uzskatītu par perspektīvu, lai pati skola ar mums lepotos!
Skolotāja Gunta
|
Rudens Dricānos… un ne tikai
Vasarai aizejot, nu ir atnācis skaistais un krāšņais rudens - sākumā silts un tīkams, tagad vēsāks un drēgns, bet tomēr patīkams. Tikko sadzirdami vējā dūc bērza tāss. Koku lapas sārtojas un krīt, sajūtot rudens dvašu savā tuvumā. Un pāri rudenīgajiem laukiem stiepjas sudraba stīgas. Tik smalkas un spožas, ka grūti saskatīt.
Ceļmalā uz apsarmojušas smilgas gala šūpojas maziņš, brūngans zirneklītis ar astoņām kājiņām un vērpjamo nastiņu uz muguras. Zirneklītis ir tas, kurš auž tās sudraba stīgas. Tās stiepjas arvien garākas un garākas. Beidzot tās paceļ gaisā pašu audēju un aiznes pāri rudenīgajam laukam.
Zirneklīši ir noauduši rudenim šo krāšņo, sudraboto rotu, kurā mēdz sapīties paši mazākie skolēni, ejot pa taciņu uz skolu. Bet drīz modīsies nevaldāmie novebra vēji, kuri ar saltajiem pirkstiem saraustīs sīs skaistās sudraba stīgas. Līdz atnāks ziema...
Vilma
|
Skolotāju diena
2. oktobrī visā Latvijā tika atzīmētā Starptautiskā Skolotāju diena. Šogad svētku rīkošana bija uzticēta mums, divpadsmitajiem. Šajā dienā mums bija jāuzņemas visa atbildības nasta par norisi - sākot ar svinīgo līniju, mācību stundu vadīšanu un beidzot līdz brīdim, kad visi dodas mājup. Ir nedaudz dīvaini, ka mūs uzrunāja par skolotājiem. :)
Mēs sapratām, ka būt par skolotāju nav nemaz tik viegli. :)
Par to, vai svētki bija izdevušies, nolēmām uzzināt skolotāju viedokli. Skolotāji savus pedagoģiskos svētkus katru gadu sagaida ar zināmu uztraukumu vai, pareizāk, trauksmainību. Tā ir sava veida sevis izvērtēšana, pārvērtēšana, apzināšanās. Šogad, viennozīmīgi, skolotājus uzrunāja ielūgums, skolēnu stila Dress Code, draudzes deja un fotogrāfija skolas pagalmā. Skolotāji atzinās, ka tik daudz prieka, smieklu un jautrības skolotāju kolektīvā ikdienā negadās bieži. Lielu paldies viņi saka Ingai un Mārtiņam par stundu vadīšanu skolotājiem.
Mēs ceram, ka ne tikai 12-tajiem un skolotājiem patika, bet arī visiem pārējiem skolas biedriem!
Agnese
|
|
Iepazinām darba kolēģus
Šī gada 16.novembrī Rēzeknē notika pirmā Rēzeknes novada skolu SP sanāksme. Mūsu skolēnu parlamentu pārstāvēja Inga Kruste un Sintija Justele. Tika runāts par to, ko mēs gribētu īstenot šī gada laikā un kas būtu jādara, lai to izdarītu. Kā veicināt sadarbību starp skolām un par iespējamiem pasākumiem, ko varētu rīkot. Tomēr šajā sanāksmē mēs vairāk laika veltījām skolu pārstāvju tuvākai iepazīšanai, jo, iepazīstot tuvāk savus 'darba kolēģus', mēs vairāk varēsim sadarboties savā starpā, tādējādi īstenot lielākus kopējus plānus. Sanāksmes nobeigumā tikām iepazīstināti ar konkursiem un aktualitātēm Rēzeknē tuvākajā laikā. Kaut arī šajā sanāksmē vēl nekas īpašs netika īstenots, jāņem vērā, ka šī bija tikai pirmā sanāksme, un jācer, ka laika gaitā viss mainīsies un daudz kas tiks īstenots. :)
Sintija
|
|
| |
|
|
Skolas atmosfēra nav mainījusies!
Daina Veida – nupat vēl DVS skolniece, bet nu jau skolotāja. Kā viņa jūtas tik straujās pārmaiņās?
Pavisam nesen (tikai pirms diviem gadiem) pati beidzāt šo skolu. Kāda ir sajūta, atgriežoties savā skolā, tikai šoreiz jau skolotājas lomā?
Priecājos par to, ka man bija iespēja atgriezties skolā, kuru pabeidzu un ar kuru saistās tik daudz skaistu atmiņu. Nenoliegšu, ka sākumā bija grūti pierast pie manas jaunās lomas, taču labi zināmā vide un atbalstošais skolas kolektīvs padarīja pierašanas procesu daudz vieglāku.
Skolā viss taču ir tāpat? Vai tomēr ir kas mainījies?
Man liekas - katru reizi, kad es apciemoju Dricānu vidusskolu, te kaut kas ir mainījies (iekārtojums, apkārtējā vide) Nemainās tikai skolas atmosfēra - vienmēr ir tā māju sajūta. Patīkami, ka skola joprojām kopj vecās tradīcijas, skolotāji ir tikpat enerģiski kā agrāk, bet skolēni kā parasti - ziņkārīgi un zinātkāri, radoši, aktīvi, skaļi un reizēm arī niķīgi- paši reiz bijām tādi.
Kā kontaktējaties ar kolēģiem? Vai nejūtaties aizvien vēl kā viņu skolniece?
Joprojām reizēm jūtos nepierasti skolotājas un kolēģes lomā, varbūt tāpēc, ka pati vēl mācos, varbūt tāpēc, ka ir pagājuši tikai 2 gadi, kopš pabeidzu vidusskolu, un strādāju tikai 2 mēnešus. Tomēr no kolēģu puses ir jūtams, ka mani uztver līdzvērtīgi kā kolēģi, kaut reizēm kāds piemin, sakot, ka laiks skrien ļoti ātri - nesen vēl te mācījos, bet tagad jau mācu pati. Īstenībā, ir ļoti jauki strādāt ar cilvēkiem, kuri mani mācījuši, ar kuriem saistās daudz atmiņu un kuri ir palīdzējuši man augt un pilnveidoties.
Kā izdodas savienot studijas un darbu skolā?
Protams, sākumā bija grūti, un nedēļas beigās jutos ļoti nogurusi. Augstskolā parasti uzdod daudz laikietilpīgu mājasdarbu, darbs skolā arī prasa daudz laika - jāgatavojas stundām, jāmeklē materiāli. Bet ar laiku es pieradu; galvenais, ka daru to, kas man tiešām patīk, un neaizmirstu arī kādu laiku veltīt sev un saviem hobijiem. Ja ir motivācija, tad paveikt var daudz vairāk. Manā gadījumā darbojas paradokss - jo vairāk uzņemos, jo vairāk varu paspēt ierobežotā laikā.
Kas ir tas pozitīvais pedagoga darbā?
Skolotāja profesija savā ziņā uztur cilvēku jaunu - pavadot tik daudz laika kopā ar bērniem un jauniešiem, skolotājs smeļas pozitīvisma devu arī sev. Darbs nekad nav garlaicīgs, neiestājas rutīna.
Un kas tomēr ir negatīvs, strādājot par skolotāju?
Šis darbs prasa daudz laika, pacietības, stiprus nervus :D Darbs nebeidzas līdz ar zvanu, ir jāaizpilda E-klase, mājās jālabo skolēnu darbi, jāgatavojas stundām.
Vai pēc pirmajiem nostrādātajiem mēnešiem skolotājas amatā negribas bēgt no skolas?
Nē, īstenībā tieši otrādi - pa šo laiku pārliecinājos, ka gribu strādāt par skolotāju. Augstskolā studentu - skolotāju starpā ir dzirdēti dažādi baisi nostāsti par darbu skolā, bet patiesībā nav nemaz tik traki. :D
Kādi bija Jūsu vidusskolas gadi?
Vidusskolas gadi bija paši labākie, jautrākie un spilgtākie gadi manā dzīvē. Mums bija ļoti draudzīgs un saliedēts klases kolektīvs, ikdiena bija pilna ar piedzīvojumiem un jautriem atgadījumiem. Tagad, atskatoties uz vidusskolas gadiem, tie šķiet tik bezrūpīgi, skaisti, ka gribētos tajos atgriezties, kaut toreiz reizēm likās, ka dzīve nav nemaz tik viegla, dažādi sīkumi šķita kā „pasaules gals”.
Šogad skolai 60 gadu jubileja. Jūsu novēlējums skolai dzimšanas dienā?
Novēlu, lai Dricānu vidusskola vēl ilgi, ilgi pastāvētu, lai skolēnu skaits tikai pieaugtu, lai skolotājiem nekad nepietrūktu enerģijas un spēka, lai skola vienmēr būtu tā vieta, kuru saucam par otrajām mājām!
Paldies par atbildēm! Imalda
Aptauja – dāvana skolai
Katram cilvēkam dzimšanas diena ir īpaši svētki, kad saņemam arī dāvanas. Šogad mūsu skolai 60 gadu jubileja. Un ko mēs dāvinātu skolai?
1.klase
Dainuvīte dāvātu šokolādi un torti,
Niksija - rožu klēpi ( mazu vai lielu - vēl domā),
Jūlija - lasāmās grāmatas,
Alīna - torti ar 60 svecēm.
2.klase
Amanda - lielu puķu pušķi,
Simona - daudz, daudz augļu,
Sabīne - Latvijas karogu.
3.klase
Zelma - mašīnu,
Aivis un Sintija – zeltu,
Ronalds- papīrnaudu un dāvanu kartīti,
Samanta- naudu,
Dāvis- jumtu.
4.klase
Reinis - jaunu skolu,
Uldis - vēl lielāku sporta halli,
Kristaps- piecas reizes lielāku skolu,
Milana - naudu un datorklasi,
Katrīna- pieminekli (KAUT KĀDU),
Alise - milzīgu statuju (cilvēks ar mūsu skolu uz rokām).
6.klase
Rainers - vairāk skolēnu,
Jānis S.- katram skolēnam planšetdatoru,
Mairis - milzu baseinu,
Ilgonis - skaistas meitenes un lielus šķīvjus (pusdienām).
7.klase
Elīna S., Anda, Marija, Marika - jaunus krēslus un galdus angļu valodas kabinetam,
Staņislavs - labāku kvalitāti skolai.
8.klase
Eduards - 1 rozi,
Anna- 100 EUR,
Daniels – daudz skaistu meiteņu,
Reinholds - skolas formas,
Sandra - apsveikumu ar dzejoli,
Vineta- lielu skatuvi.
5. klase – jaunas mēbeles.
9. klase – labākas meiteņu tualetes un lielu spoguli.
10. klase – vairāk lustru aktu zālē un vietu, kur pamācīties pēc stundām.
11. klase – spēļlaukumu vidusskolēniem; palagus, segas, spilvenus, gultas.
12. klase – ledusskapi, kurš vienmēr būtu pilns ar ‘’paiku’’.
Aptauju veica Agija un Viktorija (11.kl.)
Skolotājs – prestiža profesija
Mūsu skolā jau daudzus gadus strādā interesanta skolotāja, kura vienmēr runā latgaliski, kurai ir laba humora izjūta, kura māca vairākus mācību priekšmetus. Protams, tā ir skolotāja Silvija Laizāne.
Cik gadus Jūs jau esat saistīta ar Dricānu vidusskolu?
Parēķināsim! 11 skolas gadi plus 31 darba gads. Kopā 42 gadi no Dricānu vidusskolas 60.
Kādas bija sajūtas, iesākot strādāt tajā pašā skolā, kurā mācījāties? Kādas veidojās attiecības ar kolēģiem?
Bijība un respekts, jo padomju laikos bija stingra vecuma hierarhija. Samērā ātri tiku priekšniekos, bet arī tad vecākie kolēģi mani nolika pie vietas. Toties man ir bijusi unikāla iespēja strādāt vecajā pedagogu kolektīvā, piedzīvot paaudžu nomaiņu un būt arī jaunā kolektīva sastāvdaļai.
Kāpēc izvēlējāties kļūt par skolotāju?
Es izvēlējos kļūt par vēsturnieci. Tā kā strādāt muzejā vai arhīvā nebija mans dzīves aicinājums, tad izvēle krita uz skolu. Piedevām padomju laikos skolotājs bija prestiža profesija.
Vai strādāt par skolotāju ir viegli vai grūti? Kāpēc?
Katrā profesijā ir sava garoza, bet, ja mīli bērnus, tad visas grūtības ir pārvaramas.
Nosauciet 3 lietas, paradumus u.c., kas skolēniem ir tādi paši kā Jūsu skolnieces gados, un 3 lietas, paradumus u.c., kas atšķiras?
Kopīga varētu būt špikošana, slinkošana, sēšanās pēc iespējas tālāk no skolotāja galda. Visu paaudžu Dricānu skolēnus vieno vecais skolas rokas zvans, ar kuru pirmklasniekiem iezvana pirmo skolas dienu, bet beidzējus izzvana no pēdējās mācību dienas. Atšķirīgā ir krietni vairāk. Mums bija skolas formas, tikām audzināti kolektīvisma, nevis individuālisma garā. Par tiesībām neko nedzirdējām, bija tikai pienākumi. Tagad valda informācijas pārbagātība, agrāk tās knapumā bija jāsaprot zemteksti.
Kad būt par skolēnu, Jūsuprāt, bija/ir grūtāk - toreiz vai tagad? Kāpēc?
Kāpēc grūti? Būsim optimistiskāk noskaņoti – bērnībā un jaunībā vienmēr ir vieglāk… Un salīdzināt laikmetus nevajag, jo tās ir 2 dažādas politiski ekonomiskas sistēmas ar atšķirīgiem pastāvēšanas mērķiem.
Jūs vienmēr runājat latgaliski, bieži pat stundas vadāt latgaliski, izmantojat apvidvārdus. No kurienes Jūsos tas dziļais latgaliskums?
No dzimtas, no Dricānu latviskās vides. Jābūt taču savam mugurkaulam, jo – kamdēļ man dziedāt svešu dziesmu, kamdēļ man runāt svešu mēli, ja Dievs mani ielicis latgaliskajā vidē, kādas nav nekur citur pasaulē. Jāizjūt savs īpatnums, jābūt lepniem būt citādākiem raibajā pasaulē.
Jums ir laba humora izjūta, skolēniem arī. Kāds ir bijis vissmieklīgākais atgadījums Jūsu stundās?
Vienmēr notiek stīvēšanās, lai izsēdinātu skolēnus pa vienam pārbaudes darbos. Nejauši atklāju, ka lielos puišus var ietekmēt ar kutināšanu. Lielizmēra Oskars, klasesbiedru smieklu pavadīts, metās uz pirmo solu, jau tikai manu kutināšanas žestu vien ieraugot…
Novēlējums Dricānu vidusskolai jubilejā?
Pastāvēt kā vidusskolai vismaz līdz 100.jubilejai!
Paldies! Karīna
Ar sirdi Rēzeknes novadā 2015
Šī gada 21.oktobrī jau trešo reizi norisinājās konkurss „Ar sirdi Rēzeknes novadā”. Dricānu vidusskolu šoreiz pārstāvēja 5 erudītas meitenes: Inga Kruste, Agnese Strucka, Santa Kalvāne, Imalda Kazuševa un Keitija Kindzule. Meitenēm konkursā veicās ļoti labi. Iegūstot 3.vietu, viņas aiz sevi atstāja vēl piecas komandas. 1.vietu ieguva Nautrēnu vidusskolas komanda ar 34,5 punktiem, 2.vietu izcīnīja Kaunatas vidusskolas 2. komanda ar 33 punktiem, bet mūsu meitenēm izdevās izcīnīt 3. vietu ar 30,5 punktiem. Pateicību par piedalīšanos ieguva Kaunatas vidusskolas 1. komanda „Ašie un brašie”, Maltas vidusskolas 1. komanda, Tiskādu vidusskolas komanda, Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas komanda un Maltas vidusskolas 2. komanda. Kā vēsta meiteņu moto “Drycanīts ar gudru pruotu ir beistamuoks par niknu cigru!” – tas izrādījās tiesa. Prieks par mūsējiem!
Keitija
Sporta jaunumi oktobrī
23.oktobrī Dricānu sporta zālē notika Rēzeknes novada sacensības florbolā vidusskolām. Kopumā bija ieradušās 8 puišu un 4 meiteņu komandas. Dricānu vidusskolas meiteņu komanda (Inga Kruste, Agnese Strucka, Keitija Kindzule, Daiga Troška, Amanda Kalvāne, Santa Kalvāne, Sintija Justele, Karīna Selina, Aurēlija Zariņa) ieguva 1. vietu! Otrajā vietā ierindojās Nautrēnu komanda, un 3.vietā - Tiskādu komanda. Agnese Strucka ieguva labākā spēlētāja balvu.
Puišiem bija ļoti sīva cīņa ar Nautrēnu komandu par 1.vietu. Dricānu komanda bija izvirzījusies vadībā, bet pēdējās minūtēs diemžēl nenoturēja savu pozīciju, tāpēc tika izspēlēti pēcspēles metieni. Šoreiz veiksme bija Nautrēnu komandas pusē, tāpēc Dricānu vidusskolas komanda (Ivars Ūsāns, Jānis Bondars, Jānis Gorodničijs, Jānis Laizāns, Elmārs Kupruks, Elvis Vadzišs, Markuss Kalvāns, Raitis Pizičs, Maksims Kurmeļovs) ieguva 2.vietu, bet 3.vietu - Viļānu I komanda.
Arī šogad mūsu puišiem būs iespēja piedalīties Latgales reģiona sacensībās!:)
Sporta reportiere Inga
No skolēnu darbiem
-) Šim cilvēkam ir daudz vairāk, pat nevar izrunāt un izteikt viņa visas īpašības.
-) Man ļoti iepatikās šis darbs, un es ar lielu prieku izlasīšu viņu vēlreiz un pastāstīšu par viņu citiem cilvēkiem. (Tas par obligāto literatūru)
-) Cūkas gribēja apēst ezīti, bet eziņš nepadevās.
-) Ezis gribēja precēties uz ķēniņa meitas, bet ķēniņš neparko negribēja.
-) Pierādīja, ka tauta ir tikpat svarīga kā cilvēki.
-) Johans Folksvāgens Gēte (patiesībā - Volfgangs).
-) Darba ideja ir parādīt to, ka tas, ka…
-) Fausts satiek Grietiņu, starp viņiem ir juteklisms.
-) Atspoguļoti cilvēki un to īpašības no visām pusēm.
-) Cilvēki dara pāri saviem tuviniekiem, un beigās paši uzkāpj uz saviem grābekļiem.
-) Mateo Falkone pacēla stiebru pret savu dēlu un nošāva to.
Izrakstīja skolotāja Gunta
