100-kājis 
                                         

 Pirmais mācību semestris tuvojas nobeigumam. Esam izturējuši dažādus pārbaudījumus, no katra kaut ko guvuši, kļuvuši stiprāki garā. Lai arī šajā pusgadā dzīvojām vairāk nākotnei (vēlāk būs tas un šis), taču mana pārliecība - katra šodiena ir vērtīgāka par neskaitāmām rītdienām, jo mēs esam šeit un tagad. Tāpēc svarīgs ir katrs brīdis – kā to pavadām, ko iegūstam.

   Tuvojas Ziemassvētki – maigs, gaišs un skaists laiks. Izbaudīsim to savās ģimenēs, novērtēsim viens otru, pateiksimies par labo, par ikdienišķo – brokastīm, vakariņām, izgludinātu kreklu, izmazgātām zeķēm, ienestu malkas klēpi u.c.

   Jauki nosvinēsim Kristus dzimšanas svētkus un prātīgi sagaidīsim Jauno gadu!

Tiksimies skolā 5. janvārī!

Skolotāja Gunta 

                                                Ziemas burvība

  Kad ārā dubļi un kailie koki ir vienīgais, ko rudens mums ir atstājis no sava daiļā zelta, tad mēs katrs ar nepacietību gaidām ziemu. Gaidām to mīksto un pasakaini balto sniegu, kas, krītot lejā no mākoņiem, savā baltumā iekļautu visu zemi. Sniegpārslas viegli pieskartos mūsu sejām, ieķertos matos vai skropstās, un, ja mēs censtos tās noķert plaukstās, tās izkustu, nepaspējušas pat nosēsties. Ar savu auksto segu sniegs noklātu tukšos skolas soliņus un atdotu kokiem atpakaļ to sākotnējo skaistumu, ko tie ar rudens aiziešanu būtu zaudējuši. Arī rudens dubļi tiktu pārklāti ar balto sniega segu un tiktu aizmirsti līdz pirmajiem pavasara atkušņiem. Viss būtu vienāds - koki, jumti, ielas, mašīnas. Viss būtu balts, balts, cik vien tālu mēs spētu redzēt. Sniega apsegti, visi iekoptie un nesakoptie pagalmi izskatītos vienādi. Sniegs noslēptu jaunas mašīnas tikpat labi kā rūsas sagrauztās. Viss izskatītos jauns un svaigs. Sniegs šajā Ziemassvētku laikā visu un visus padarītu par vienlīdz svarīgiem. Nebūtu tad neviena, kas šajā laikā būtu sliktāks vai labāks par kādu citu.

    Sniegs pamodinātu arī prieku cilvēku sirdīs. It īpaši pašu mazāko, jo tad tiktu velti sniegavīri, rīkotas pikošanās un veidoti sniega eņģeļi vislielākajās un augstākajās sniega kupenās. Smiekli tad būtu dzirdami visapkārt. Tie ieskandinātu balto Ziemassvētku klusumu un liktu pasmaidīt pat visdrūmākajam cilvēkam, kas dzirdētu šīs patiesi brīnumainās un nesamākslotās skaņas.

    Kopā ar sniegu uz zemes atnāktu ne tikai sals, kas mums viegli kostu vaigos, bet arī klusums un kopā būšanas burvība. Jo tieši šajā gadalaikā cilvēki jūtas tuvāki viens otram. Tie šo Ziemassvētku gaidīšanas laiku vēlas pavadīt klusumā un kopā ar saviem mīļajiem pie kādas siltas kafijas tases, tālāk no ikdienas rūpēm un raizēm. Cilvēki šajā laikā mēģina noticēt Ziemassvētku brīnumam un tam, ka viss neiespējamais tomēr ir iespējams.

    Jā, ticēsim, ka pie mums drīz atnāks baltā ziemas burvība.

    Ir tikai mazliet jāpagaida.

                                                                                                                           Sintija

Labdarības tirdziņš DVS

   Labdarības tirdziņš mūsu skolā notiks jau ceturto gadu. Tā ir labestības akcija, kurā savāktos ziedojumus izlieto kādiem noteiktiem mērķiem. Šogad tas notiks 18. decembrī, un par ziedojumiem tiks pirktas slidas, lai izbaudīt ziemas priekus var arī tie, kuriem savu slidu nav. Skolēniem ir iespēja uz tirdziņu nest dažādus paštaisītus labumus - pīrādziņus, cepumus, piparkūkas, zeķes, cimdus, šalles, dažādus dekorus - visu, kas vien ienāk prātā.

   Pagājušajā gadā ziedojumi tika izlietoti eksotisku kociņu iegādei skolas parka atjaunošanai.

    Prieks, ka mūsu skolā ir tik daudz atsaucīgu un aktīvu skolēnu, kas katru gadu labprāt piedalās labdarības tirdziņā! Paldies šīs akcijas organizētājiem skolotājai Sandrai Saulītei un EKOskolas padomei!

                                                                                             Agnese S.

Daru ar prieku!

 Šomēnes turpinās ierastā tradīcija - intervija ar kādu no 12.klases abiturientiem. Evija Kozlovska ir smaidīga, čakla un radoša meitene, kura ir arī mūsu skolas Skolēnu parlamenta prezidente. Šajā intervijā būs iespēja iepazīt Eviju mazliet vairāk.

   Savas pirmās skolas gaitas kā vidusskolniece Tu neuzsāki DVS, bet atnāci uz mūsu skolu vēlāk. Kāpēc Tu veici šādu izvēli?

   Viss notika spontāni! Iepriekš, kad mācījos Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijā, nekā nevarēju pierast pie kopmītņu dzīvošanas apstākļiem. Tur bija mitrs gaiss un auksti, tāpēc slimoju nedēļā vairākas reizes. Tad saslimu jau nopietnāk un devos uz mājām. Veseļojoties mājās, iedomājos, ka varētu sākt mācīties DVS. Pateicu mammai, viņa aizbrauca, iesniedza dokumentus, un es tiku pieņemta. Kad uzzināju, ka tagad mācos DVS, biju pārsteigta, jo piedāvājums par skolas maiņu vairāk bija domāts kā joks. Bet par šīm pārmaiņām necik nenožēloju. J

       Tu aktīvi iesaisties skolas dzīvē, sporto, labi mācies un šogad pat sāki dejot JDK

 „ Jumalēni ”. Kā Tu to visu spēj apvienot un paspēt?

     Katram jāprot saplānot savu laiku, tad arī visu varēs paspēt un apvienot! Visas šīs nodarbes aizpilda manu ikdienu, brīžiem pat liekas, ka nezinātu, ko darīt, ja nebūtu šo aktivitāšu. Cilvēkam arī ir jāmīl tas, ko viņš dara. Sports, dejas, skolas dzīve un pārējie pasākumi ir sava veida hobijs, tāpēc visam atrodas laiks, jo es to vēlos darīt un daru ar patiku! ;)

   Tu esi Skolēnu parlamenta prezidente. Vai tas Tev piešķir īpašu atbildības sajūtu, veicot skolas pienākumus?

    Es pati pēc rakstura esmu ļoti atbildīga. Ja uzņemos veikt kādu darbu, tad arī paveicu to, jo citādi mani moka sirdsapziņa. Protams, Skolēnu parlamenta prezidentes amats vēl vairāk pieprasa šo atbildību, jo līdzi nāk arī savi pienākumi.

   Katram cilvēkam ir savi hobiji un nišas, kur viņš izpaužas un pierāda sevi. Kas raksturo un pilnveido Tevi?

     Kā jau minēju, mans hobijs ir mana ikdiena. Savu dienu aizpildu ar sev patīkamām nodarbēm, bet, neskaitot sportu un dejas, man ļoti patīk zīmēt, rakstīt un palaikam palasīt kādu interesantu grāmatu. Taču visvairāk mani raksturo tieši mākslinieciskās izpausmes, jo tās spēj izteikt visu gan par cilvēku, gan to, kas ir ap viņu.

   Jūsu klase ir draudzīga un ļoti saliedēta. Kādi ir Jūsu trakākie kopīgi paveiktie nedarbi?

   Jā.. Klase mums tiešām ir vienreizīga. J) Taču par nedarbiem grūti spriest. Vismaz šogad nākas pielāgoties visām pārmaiņām, kas ir ļoti grūti, it īpaši 12-tajā klasē. Ir daudz darbu, kas jāpaspēj, tāpēc nedarbiem pat neatliek laika. Tomēr, kā jau visi zina, mūsu klase ir iecienījusi vienu ‘atpūtas vietu’, kur vienmēr kopīgi dodamies izklaidēties un gūt jaunus piedzīvojumus!

   Tuvojas Žetonu vakars, eksāmeni, arī izlaidums vairs nav tālu, bet skolā risinās nemitīgas pārmaiņas… Kāds ir Tavs viedoklis par notiekošo?

   Esmu ļoti stipri sašutusi. Pašlaik skolā notiekošais biedē, jo, kaut arī laika, šķiet, ir daudz, tas paskrien ātri. Nākas pielāgoties visam un meklēt dažādas izejas no situācijas. Dažreiz pat gribas nolaist rokas un apraudāties, bet cenšos būt stipra. Kaut arī šis semestris aizgāja nedaudz haotiski, ceru, ka nākamajā būs labāk un mēs spēsim pārvarēt visas grūtības.

   Ko Tu domā darīt pēc vidusskolas absolvēšanas?

    Lūk, arī nemitīgais jautājums, kuru uzdot gandrīz katrs sarunu biedrs 12-tās klases skolniecei/-kam. Protams, viss jau ir saplānots un izdomāts, bet nav garantijas, ka vienmēr notiks pēc mūsu plāniem. Kopš astotās klases esmu domājusi, ka iešu uz arhitektiem, bet, kad pienāca 12. klase, tad domas sāka mainīties, un tagad jau plānoju doties uz policiju. Taču, kas to lai zina, kas notiks pa šo laiku, tāpēc nelieku punktu savai izvēlei, kad nāks vasara, tad arī redzēs, kur turpināsies manas dzīves gaitas.

   Novēlējums skolasbiedriem un skolotājiem?

Dzīvojiet un ļaujiet citiem dzīvot… /Deržavins/

                                                              Paldies Evijai!                                           Inga

Esam erudīti!

    Dricānu vidusskolas skolēni katru gadu ir aktīvi piedalījušies Rēzeknes novada organizētajās Erudīta spēlēs. Pagājušajā gadā mūsu skolas komanda ieguva 3.vietu, tāpēc šogad uz konkursu varējām braukt kuplākā skaitā - divas komandas.

Šī gada Erudīta tēma - ‘’100 gadi Latvija vēsturē (1914-2014)’’. Pirmā spēle norisinājās 2.decembrī, un tēma bija Latvija 1914.-1931.gadā. Konkursā piedalījās 12 komandas no Rēzeknes un Viļānu novada. Dricānu vidusskolas abas komandas guva labus rezultātus. 1. vietu izcīnīja Viļānu vidusskolas pirmā komanda, bet mūsu skolas pirmā komanda (Evija K., Elmārs Ū., Inga K., Ēriks E. un Agnese K.), atpaliekot tikai par 1 punktu, ieguva 2.vietu. Arī skolas otrā komanda (Santa K., Agnese S., Imalda K., Sintija J. un Agija T.) uzrādīja labus rezultātus, iegūstot 5.vietu.

Uz nākamo spēli abas komandas dosies 20.janvārī un, cerams, iegūs vēl labākus rezultātus.

                                                                                                               Agnese K.

Jēēē! Holivuda!

   Kā jau zināt, visu novembri aicinājām balsot par mūsu konkursam pieteikto sakopto vietu – Krācīti, kas startēja konkursā “Tīrai Latvijai – Tīriem ūdeņiem”. Mūsu mērķis – izveidot pie Krācītes jauku atpūtas vietu. Bet, lai mēs uzvarētu, mums, “Fukšiem”, bija jādodas uz Rīgu un jāaizstāv sava ideja!

     28.novembrī cēlāmies agri. Bijām satraukti – kā būs, kā mums veiksies. Kad ieradāmies Rīgas 2. vidusskolā, tikām pacienāti ar dažādiem pīrādziņiem un tēju. Uzstājāmies ar 12. kārtas numuru, tāpēc bija satraukums. Prezentējot savu paveikto un stāstot savas nākotnes ieceres, dziedājām arī Dricānu vidusskolas himnu. Pēc prezentācijas tika uzdoti jautājumi, kas mūs mazliet ‘’novilka” uz leju. Bet būsim pozitīvi – pirmajai reizei bija ļoti labi!

     Lai gan nedabūjām pirmo vietu, par lielāko balsojuma rezultātu saņēmām balvā ceļojumu uz Holivudu, kas atrodas… Latvijā. Paldies skolotājai Sandrai Saulītei un visiem aktīvajiem balsotājiem!

                                                                                   Sveicienus bebriem sūtot, Imalda

                                                                                   P.S. Savējie sapratīs…

Sporta notikumi gada noslēgumā

  Beidzas kārtējais mēnesis, un tāpēc ir laiks pavēstīt par mūsu skolēnu panākumiem sportā.

   23. novembrī risinājās kārtējais Rēzeknes novada atklātais čempionāts basketbolā sievietēm, kurā Dricānu komanda ieguva 3.vietu, piekāpjoties komandai "Moseņis'' un Rēzeknes pilsētas komandai.

    Savukārt 29. novembrī basketbola novada kausam pieteicās četras vīriešu komandas – Viļāni, Dricāni, Lendži un Lūznava. Vietas tika sadalītas šādā secībā: Viļāni ieguva 1. vietu, 2. vietu - Lūznavas komanda, 3.vietu - Lendžu komanda, 4.vietu – Dricānu komanda. Mūsu komandas labākais spēlētājs izrādījās Jānis Lavrinovičs, iegūstot 13 punktus.

   30.novembrī mūsu skolas meitenes junioru volejbola līgā izcīnīja 2. vietu, uzvarot Malnavas meiteņu komandu un piekāpjoties Ezernieku komandai finālspēlē.

      Šomēnes aizritēja 8.-9.klašu sacensības volejbolā, kur mūsu puiši ieguva 4. vietu.

   6. decembrī norisinājās Rēzeknes novada atklātais čempionāts florbolā, kurā piedalījās 2 mūsu florbolistu komandas . Kopumā sacensībām bija pieteikušās 9 komandas, kuras bija sadalītas 2 grupās. 1. grupā mērojās spēkiem Dricānu 2. komanda , LGF , Kaunata , Rogovka un Rēzeknes Valsts ģimnāzija. Savukārt 2. grupā cīnījās Dricānu 1. komanda , Ilzeskalns , Ilzeskalna meitenes un Maltas komanda. Pēc grupu spēlēm norisinājās spēles starp  abu grupu līderkomandām, un tās bija Rogovka, LGF , Dricānu 1. komanda un Ilzeskalna komanda. Rezultātā vietas tika sadalītas šādā secībā: 4 vietu ieguva Ilzeskalna komanda, piekāpjoties Rogovkai, kura ieguva 3. vietu. Lielajā finālā spēkojās LGF un Dricānu 1.komanda, sīvā cīņā ar rezultātu 4 : 2 uzvaru izcīnīja dricānieši. Kopumā aizvadītās sacensības bija ļoti veiksmīgas, jo iesisto, ielaisto vārtu starpība bija 26:5, un tas ,manuprāt, ir ļoti labs rezultāts.

     Cerēsim uz panākumiem pilnu nākamo mēnesi!

                                                                                    Sporta reportieris Ēriks

Mēs visi esam kļuvuši draudzīgāki!

   Pirmais mācību pusgads tuvojas noslēgumam, tas šogad bija pilns ar dažādām pārmaiņām gan skolas telpās, gan skolotāju kolektīvā, gan arī mūsos pašos.

   Vēlējāmies uzzināt to, kā ir mainījušās klasesbiedru attiecības pirmā semestra laikā, un noskaidrojām patīkamu faktu - mēs visi esam kļuvuši saliedētāki un draudzīgāki:)

    Kas vēl mainījies mūsu katra klases kolektīvā?

   7.klasi satuvina dažādu nedarbu darīšana, tāpat kā sākumskolas laikos, tikai tagad tas ir nedaudz “nopietnākos toņos”.

    8.klase ir gan draudzīgi, gan naidīgi vienlaikus. Meitenes, kuras savā starpā ir draudzīgas, karo ar klases zēniem un otrādāk.

     9.klase atbildēja, ka viņi kopā ir sākuši darīt daudz dažādu lietu: dejot, sportot utt. Bieži kopīgi izbauda brīvo laiku, neskatoties uz to, ka lieliem soļiem tuvojas eksāmeni.

   10.klase ir kļuvusi lielāka, ēdnīcā pie galda ir šaurāk, stundu laikā skaļāk. Klasē ir tradīcija – izlozēt, kurš kuru apsveiks dzimšanas dienā, un, lai būtu interesantāk, viņi nesaka, kas, kam un ko dāvinās. Savādi, bet mistiskā kārta vēlāk tik un tā viss ir zināms.

   11.klase bieži vien izpalīdz viens otram, viņi ir kļuvuši atvērtāki viens pret otru.

    12.klase neslēpj nu jau iegājušos tradīciju - katru trešdienas vakaru pulcēties Zanzibārā. Viņi viens otram uzticas, visus saista daudzi kopīgi interesanti un neaizmirstami notikumi.

                                                                           Aptauju veica Līga

No skolēnu darbiem

-) Sniegpulkstenītis tik ļoti gribēja tikt ārā no tā aukstā un tumšā sniega, ka jau bezjēgā, jau nezināja, ko viņam pat izdarīt.

-) Viņš nomirs un beigs savus ieelpienus taisīt.

-) Es ceru, ka nākotnē cilvēki ķersies aiz galvas un domās paši par sevi.

-) Tad par mani atbildīgi bija vecāki un bērnudārza aukliņas.

-) Visi īstie vīrieši nesēž mājās, bet cenšas un pelna naudu, lai varētu nobarot ģimeni.

-) Viņš rakstījis un publicējis vēsturiskus apvērojumus, bet pats par tiem neko nezināja.

-) Es arī, piemēram, biju labs huligāns.

-) Skola sniedz jaukus brīžus manā ne tik vecā dzīvē.

-) Mūs skolotāji izgaismo ar zināšanām.

-) Viņi klaigā un neatnesas pret mācībām nopietni.

-) Mani draugi ir tādi paši idioti kā es.

                                                No skolēnu darbiem izrakstīja skolotāja Gunta