Nu jau ir beidzies pirmais mācību mēnesis. Ceru, ka piekritīsiet - tas pagāja ātri. Pa šo laiku esam pieraduši pie neparastās skolas ikdienas un jaunajiem skolotājiem. Pielāgojamies pie tā, ka stundas notiek vienā telpā, un šoreiz skolotājiem nākas piepūlēties, lai paspētu uz stundām. Šajās pārmaiņās, protams, ir gan savi plusi, gan mīnusi. Kādu apmierina viss, bet dažus - nē. Veicām aptauju, lai painteresētos, kā skolēni jūtas, kas viņiem patīk un kas nē.
Lai cik savādi nebūtu, bet pozitīvo atbilžu bija daudz vairāk nekā negatīvo. Daži pat nezināja, kas viņus šajās pārmaiņās neapmierina. :) Tātad...
Vidusskolēnu vidū ļoti populārs pluss bija tas, ka kopā ar viņiem nav jaunāko klašu bērnu, kas „jauc smadzenes”, „maisās pa kājām”, „skraida bez jēgas un traucē remontu”, „ēd nervus”.
Kā arī jauniešiem patīk, ka skolotājiem nākas staigāt pa tagadējiem “kabinetiem”. Vienīgie mīnusi bija aukstums, skolas remonts un uzliktās kameras. Bet 12-tie ir apmierināti pilnīgi ar visu. Viņi vienbalsīgi piekrīt mācīties kaut vai visu gadu savā iekārtotajā telpā. Daži pat piekristu palikt vēl uz gadu.. :D
1.-9. klašu skolēniem ir citas prioritātes. Tā kā viņi mācās kultūras namā un jaunākās klases bērnudārza telpās, viņi atrodas netālu no veikala, kas daudziem ir tik iemīļots. Tāpēc arī aptaujās daudzi minēja šo veikalu kā lielu plusu. Kā arī daudziem dricāniešiem patīk, ka tagadējā skola atrodas netālu no savām mājām, varot ilgāk pagulēt vai aiziet paēst.
Taču bez mīnusiem arī nevar iztikt. Viņi atrodas tuvu veikalam, bet uz sporta zāli gan nākas iet tālu. Nepaveicās. Garā staigāšana kādam jau aizstāj sporta stundu.
Bet vislabāk jūtas 1. un 2. klašu skolēni. Viņiem patīk viss. Daudzi pat negrib atgriezties uz skolas ēku. Viņi labprāt paliktu mācīties turpat.
Tātad šī situācija nav nemaz tik traģiska, tā ir radījusi patīkamas pārmaiņas skolēnu ikdienā. Domājam, ka skolotāju viedoklis gan atšķiras…
Evija, Līga
