Mācību gads gandrīz jau ir noslēdzies. Pienācis laiks, kad pamatskolas beidzējiem jāizlemj, kurā skolā turpināt mācības. Protams, visi zina, ka vislabākā ir Dricānu vidusskola! Tāpēc mēs - Evija, Inga, Keitija, Elmārs un skolotāja Ilona - devāmies uz tuvākajām pamatskolām, lai to apliecinātu un lai jau rudenī 10.klase būtu kuplā skaitā.

Darbu sākām ar prezentācijas un video izveidi. Katrs sagatavojām nelielu stāstījumu par konkrētu tēmu. Prezentācijā informējām, kādas iespējas tiek piedāvātas Dricānu vidusskolā kā mācībās, tā arī ārpusstundu aktivitātēs, un dalījāmies personīgajā pieredzē. Sagatavojām arī skolas bukletus un vairākus avīzes “100-kājis” izdevumus, ar kuriem iepazīstinājām klausītājus. Pasniedzām arī ekoaktīvistu veidotus saldumu groziņus.

Kopumā apmeklējām piecas skolas. Sākām ar tuvāko – Jaunstrūžānu pamatskolu, kur tikām labi uzņemti. Devītajā klasē gan bija tikai trīs skolēni… Tālāk devāmies uz Sakstagala pamatskolu. Tur mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā, tāpēc skolēnu skaits bija krietni lielāks. Pirmais, ko, ierodoties skolā, dzirdējām, bija: “Sveiki, censoņi!” Šajā skolā mūs uzņēma „ar sakostiem zobiem”. Neskatoties uz to, prezentācija izdevās veiksmīga un ieinteresēja klausītājus. Nākamā mūsu ceļā bija Rikava. Ciemats ar nelielu lauku skolu, kur devītā klase ir viskuplākā. Vēlāk iegriezāmies Gaigalavas pamatskolā. Devītie prezentācijas laikā bija salīdzinoši mierīgi, noteikti tāpēc, ka bija jau pēcpusdiena un sagurums no mācībām. Arī mēs bijām noguruši pēc četru skolu apmeklēšanas, tāpēc uz Audriņiem devāmies nākamajā dienā. Tur mēs tikām uzņemti vislabāk. Iepriecināja tas, ka krievvalodīgajā skolā mūs bez iebildumiem klausījās latviešu valodā. Beigās arī izskanēja jautājumi par ēdināšanu.

Īpašu interesi klausītāju vidū pamanījām video sveiciena laikā, kad Dricānu 9.klases meitenes uzsvēra zēnu trūkumu klasē.

Ļoti ceram, ka izdevās ieinteresēt skolēnus mācīties Dricānos.         Elmārs Ū.