Ikkatras no mums varētu pateikt,  ka ilgojās pēc mūsu direktorītes, jo kādam viņa bija draugs, kādam cilvēks, ar ko var izrunāties par to, kas sasāpējis.Un, lūk, šomēnes viņa ir atkal skolā kā dzirkstele, kas nes gaismu.

Gribam uzzināt, kādi ieguvumi no tik tāla brauciena?

Uzlabota veselība. Atpūtināta galva. Iegūtas vairākas svarīgas atziņas, sastapti labi cilvēki. Galvenais –pavadīts laiks ar mazbērniem.

Kad Jūs bijāt projām, kā Jums visvairāk pietrūka?

Pietrūka skolas bērnu un kolēģu. Ikdienas saskarsmes un ikdienas ritma.

Nosauciet  trīs spilgtākās sajūtas, ieraugot skolu?

Māju sajūta joprojām, ienākot skolā. Neskatoties ne uz ko,  sirsnīgums un atkalredzēšanās prieks. Šoks – vērienīgie remontdarbi.

Kas, Jūsuprāt, ir mainījies skolā, tās kolektīvā Jūsu prombūtnes laikā?

Neviens nav neaizstājams. Visi kļuvuši patstāvīgāki. Pieredze gūta-kā strādāt un izturēt. Kritiskā situācijā kolēģi lieliski pierādīja, ka spēj un var! Pat daudzreiz labāk!.

Ko Jūs vēlētos piebilst?

Paldies visiem tiem, kas veica papildus pienākumus. Paldies visiem, kas ticēja un gaidīja mani atgriežamies atpakaļ.

Mums ir liels prieks, ka Jūs esat beidzot  skolā ar mums!!! Paldies Jums par interviju, lai jums viss, kas iecerēts, izdodas!                                                                                                                                                                           Ieva – Madara