Ir 21.gadsimts, tehnoloģiju laikmets, kad visā pasaulē notiek cīņa par varu, sacelšanās pret pastāvošajām vērtībām, arī stereotipiem, kas iesakņojušies sabiedrībā. Laikā, kad notiek aktīva cīņa par cilvēktiesību ievērošanu un vienlīdzības nodrošināšanu visām cilvēku grupām neatkarīgi no viņu dzimuma, etniskās un reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas, var likties, ka literatūras loma nāciju attīstībā vairs nav tik liela un nozīmīga, tomēr, manuprāt, ir gluži pretēji – tieši dažādie daiļdarbi spēj pasauli padarīt labāku.

Literāro darbu autori atklāj savu skatījumu uz svarīgiem notikumiem, gan tiem, kas bija aktuāli pagātnē, gan tiem, kam ir liela nozīme tieši mūsdienās. Literatūra parāda skaudro patiesību par karu nodarītajiem postījumiem gan valstīm kopumā, gan cilvēkiem individuāli. Plašu interesi visā pasaulē izraisīja holandietes Annes Frankas grāmata „Sētas māja”, kas ir dziļi personisks izklāsts par holokaustu, kas notika Vācijā un tai pakļautajās zemēs Otrā pasaules kara laikā. Šis darbs citu starpā izceļas ar to, ka tas veidots no 14 gadus vecās ebreju meitenes dienasgrāmatas ierakstu fragmentiem. Literārais darbs pasaulei parādīja, kāda bija ebreju dzīve nacistiskajā Vācijā, kā viņiem nācās slēpties no pastāvošā režīma pārstāvjiem. Ikviens cilvēks, kurš ir lasījis šo grāmatu, noteikti saprot un jūt līdzi jaunās Annes pārdzīvojumiem, slēpjoties no nacistiem. Pēc šī daiļdarba motīviem ir uzņemta arī filma.

Runājot par literatūras ietekmi uz pasaules attīstību, jāatceras, ka tā veicina starptautisku sapratni, mieru un dara to brīvāku no aizspriedumiem. Ne velti jau kopš 1901.gada tiek pasniegta Nobela prēmija literatūrā. Tā tiek piešķirta cilvēkiem, kas kalpojuši cilvēcei, ar savu literāro darbību veicinājuši pasaules tautu saliedētību un solidaritāti. Daži no autoriem, kas ieguvuši šo augsto apbalvojumu, ir T.S.Eliots, Albērs Kamī, Viljams Folkners un Ernests Hemingvejs. Runājot par šo rakstnieku devumu, jāizceļ Hemingveja darbs „Ardievas ieročiem”, kas ataino paša autora pieredzi karā, viņa attieksmi pret šo bezjēdzīgo asins izliešanu. Romāns lasītājiem liek līdzpārdzīvot notiekošajam, izvērtējot, cik lietderīga ir cīņa par varu.

Tāpat literatūra spēj mainīt katra cilvēka personību. Indivīds caur literārajiem darbiem iepazīst sevi un savu iekšējo jūtu pasauli, attīsta savu domāšanu un spriestspēju. Iepazīstot romānu, stāstu un dzejas pasauli, cilvēks kā personība mainās un kļūst labāks, līdz ar to arī pasaule kļūst labāka, jo tajā ir par vienu augsti attīstītu, labsirdīgu indivīdu vairāk. Cilvēks ir tas, kurš veido savu apkārtējo vidi.

Var droši apgalvot, ka literatūrai piemīt spēja mainīt un uzlabot pasauli. Lasīšana un rakstu darbu iepazīšana ir atslēga uz jaunas, labākas apkārtējās vides iepazīšanu.                                                                       Elīna T.