Tuvojas 12. klases Žetonu vakars. Skolā ir pamanāma ikdienā neierasta rosība. Notiek Žetonu vakara lugas iestudēšana un svinīgās daļas organizēšana. Par to, kā un ar cik lielu atbildības sajūtu notiek gatavošanās šim pasākumam, jūs uzzināsiet intervijā ar 12.klases audzinātāju Ivetu Dembovsku.

Kādas ir Jūsu sajūtas, gatavojoties Žetonu vakaram?

Tas ir saspringts laiks, kad daudz kas jāpaspēj - gan luga, gan svinīgais, gan dziesma, gredzeni, tad vēl valsis jāpamēģina, vēl kāda dekorācija lugai jāuzmeistaro, un kur nu vēl psihologa darbs..., bet tas jau ir tāds pozitīvs darbīgums, man tas patīk labāk nekā bezdarbība.

Vai Jūs atceraties savu Žetonu vakaru, un kas pa šiem gadiem ir mainījies pasākuma organizēšanā?

Vidusskolu es nepabeidzu Dricānos, bet gan citā skolā, kurā tāda Žetonu vakara nemaz nebija.

Cik atsaucīgi ir skolēni Žetonu vakara organizēšanā?

Vienmēr jau liekas, ka ir labi tur, kur mūsu nav. Tieši tāpat ir ar pasākumu organizēšanu. Kādu mirkli liekas, ka citas klases ir organizētākas un izdarīgākas. Bet, nē, ja laiks spiež uz varžacīm, tad visi mobilizē savus spēkus un tiek izdarīts viss, ko vajag.

Kā tika izvēlēta luga un lomas tajā?

Galvenais kritērijs bija tāds, lai luga ir latgaliešu valodā. Meklēšanas procesā iesaistījās gandrīz visi (pat daži vecāki), un, pateicoties Diandrai, tikām pie grāmatas ar Danskovītes lugām. To izlasot, vienojāmies par „Sīvysmotis biznesu”. Lomu izvēle bija manā ziņā, un, ņemot vērā katra skolēna spējas, varēšanu un atdevi, lomas tika sadalītas tā.... nu, to jūs varēsiet redzēt 8. februārī.

Kādi bija Jūsu iespaidi par klasi, kad kļuvāt par viņu audzinātāju, un vai tagad tie ir mainījušies?

Lielāko klases daļu es jau pazinu, jo biju viņiem audzinātāja no 5. klases ( ar nelielu pauzi). Tad tā bija izteikta puišu klase. Priecājos, ka uz 10. klasi atnāca vairāk meiteņu, kuras ir lielākie palīgi un klases organizatori ikdienā.

Kurus notikumus Jūs pēc gadiem atcerēsieties ar smaidu?

Parasti ar gadiem jau visi sīkie un ne tik sīkie mīnusiņi aizmirstas, kaut kur izgaist, un atmiņā paliek labais, jautrais un patīkamais. Bet konkrēti es tos vēl negribētu atklāt, lai paliek kādam no klases salidojumiem...

Kā Jūs raksturotu savus skolēnus?

Ikdienā jau, protams, gadās dažādi asumiņi un neiecietības, bet kur nu bez tiem...Es domāju, ka katrs ir atradis savu vietu kolektīvā. Pa šiem gadiem iepazinuši viens otru un zina, ko no katra var sagaidīt, un ikdienā rēķinās ar to. Klasi es raksturotu kā draudzīgu, ar kopīgām Jaunā gada sagaidīšanām un dzimšanas

dienu svinēšanām.

Ko Jūs viņiem novēlētu?

Vēl mirklis, un 12 gadus ierastais dzīves posms būs noslēdzies. Sekmīgi atrast savu vietu jaunajā dzīves posmā, spēt būt laimīgiem, nenodarot pāri citiem, un ar lepnumu stāstīt, ka esat beiguši DVS!

Paldies par atsaucību! Novēlu Jums izturību, daudz enerģijas,  veiksmīgi sagatavoties Žetonu vakaram un pēc gadiem to atcerēties ar smaidu sejā!                                                                                                  

Elmārs