Sākumskolā bieži nācās atbildēt uz jautājumu: „Kā tu šodien jūties skalā no 1 līdz10?” 10 vienmēr nozīmēja „Es jūtos lieliski, paldies!”, bet 1 – „Šodien es nespēju atbildēt.”

Tolaik man ne visai patika skaitļi, jo tie nespēja paust manas patiesās emocijas un noskaņojumu, tāpēc to vietā es izvēlos krāsas. Piemēram:

3.janvāris – Es esmu piparmētru un šokolādes saldējuma krāsā. Visa šokolāde ir                 

apēsta, tāpēc esmu mierīga.

7.februāris – Šodien manī ir pa drusciņai no zilās un violetās krāsas. Šķiet, ka šodien būtu labāk, ja es sēdētu pie loga. Šīs nav manas laimīgās krāsas.

11.marts – Esmu tirkīza un fuksīnu, un ikvienā varavīksnes krāsā.

13.aprīlis – Esmu pelēka un klusa.

1.maijs – Esmu oranžā, kūstošas saldētas sulas krāsā karstā Jūlija dienā.

31.maijs – Esmu tikpat dzeltena, kā spožā saule, kas pavada mani dodoties mājās no skolas. Esmu brīva.

10 gadus vēlāk es ar vien izmantoju krāsas. Ziema man liek justies kobaltzilai, tomēr šajā gadalaikā jūtams arī dzeltenās krāsas piesitiens, kas padara ikdienu saulaināku, pat ja debesis ir pelēkas.

Nav jābaidās domāt abstrakti, tas tikai padara dzīvi košāku.                                                                                        Elīna T.