Šajā septembrī esam uzsākuši studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, Transporta un Mašīnzinības fakultātē. Ilgojamies pēc bezrūpīgajiem vidusskolas gadiem, tāpēc nolēmām atsūtīt „100-kājim” vēstuli par studentu dzīvi, lai mūsu jaunākajiem kolēģiem būtu priekšstats par to, kas viņus sagaida.

Dzīvojam Ķīšezera maliņā, 117.istabā, kur visi ir vienmēr laipni gaidīti. Pa logu paveras brīnišķīgs skats uz ezeru, turpat atrodas Mežaparks, Zooloģiskais dārzs, tirdzniecības centrs Alfa. Istabā dzīvojam trijatā, mums ir ledusskapis Минск 14, uz kura ir lapiņa ar uzrakstu "Privātīpašums, septembrī nākšu savākt." Mums ir elegants sienu krāsojums, kas interjerā ienes cietuma vēsmas. Izdilušais paklājs neļauj nosalt kājām, "piemīstie" krēsli dveš jauku aromātu. Durvis rotā uzraksts: "Aizvērt no otras puses."

Pirmais satraukums bija, ienākot auditorijā, un katrā lekcijā mums deva rakstīt pirmos pārbaudes darbus, kuri līdzinājās 12.klases eksāmeniem. Viena lekcija ilgst 1:35 min. Reizēm gadās, ka angļu valoda notiek 3h, bet fizika 4h vienā dienā. Šonedēļ bija pirmais kontroldarbs matemātikā par determinantiem un funkciju robežām, bija "stroganai " un "galeigo cīņa". Vēl matemātikā mācāmies tādas lietas kā matricas, atvasinājumi, lopitālās kārtulas, Krāmera formulas, Gausa metodes, un tas viss arī notiek 4 stundas dienā un vairākas reizes nedēļā. Katru dienu sēžam un rasējam tēlotājģeometrijā un inženiergrafikā vismaz 3 stundas, ja ir viegls darbs, ja grūtāks, tad ir liela "dy…". Autotransportā liek jaukt vecos (Зил, Газ, Волга u.c) motorus un tos rasēt gan šķēlumos, gan aksonometrijā, gan kompleksajā rasējumā. Vismīļākais darbs bija rasēt kloķvārpstas pamatgultņu plānsienu ielikņa skici aksonometrijā, un tas ir tikai sākums! Datormācībā strādājam ar matemātiskām programmām un gūstam iemaņas programmēšanas pamatos. Ekonomika un angļu valoda arī nav īpaši vieglas, bet uz citu priekšmetu fona ir tīrais sīkums.

Katra diena sākas 6:00 no rīta. Pusstunda jāziedo ceļā uz trolejbusu pieturu. Lekcijas notiek vairākās vietās, tālākā no tām atrodas 10 km no kojām, lai uz tām tiktu, bieži jāpavada pusstunda trolejbusā. Bet, ja ir sastrēgums, tad jāstāv kā striptīza bārā apķērušam stabu stundas garumā.

Uz mājām braucot, ņemam līdzi tikai burtnīcas un grāmatas, jo studējam no rīta līdz vakaram un labi, ka tiekam tikai līdz veikalam nopirkt ēdamo uz skolu. Ja braucu uz mājām piektdienā, tad jārēķinās ar to, ka vilcienā būs jāsēž uz grīdas.

Tas īsumā arī viss, ja būs kāda svaigāka informācija, solām ar to padalīties „100-kājī”. DVS skolēniem novēlam mācīties un vēlreiz mācīties, bet skolotājiem būt prasīgākiem, lai audzinātu skolēnu raksturu!

P.S. Ja ir kāda lieka nauda, droši sūtiet mums - noderēs. Bankas kontu varat uzzināt, rakstot mums personīgi.

Ar cieņu - Agris un Deins