Skolas zvans... Cik dažādi tas bija skanējis visus šos skolā pavadītos gados! Gan aicinoši, gan mudinoši, gan pieprasoši, gan par agru, kad steidzies pabeigt pēdējo kontroldarba uzdevumu, gan par vēlu, kad likās, ka skolotājs teju, teju izsauks un atprasīs vielu, par kuru tev ir visai miglains priekšstats.

Devītajiem un divpadsmitajiem 17.maijā skolas zvans noskanēja pēdējo reizi. Visi pulcējās ārā, saulīte ripoja pa zemes virsu, un visi apskauda tos 9.un 12. klases skolēnus, kuri varēja paslēpties sporta halles ēnā.

Lai nu kā kuram šajos skolas gados bija gājis, izrādījās, ka ļoti daudziem - gan skolotājiem, gan skolēniem - bija sakrājušies silti vārdi, ko veltīt abiturientiem un kurus vienā teikumā varēja apkopot šādi: „Lai izdodas!”

Bet tas vēl nebija viss. Jaunākie skolas biedri bija sagatavojuši visai āķīgus jautājumus abiturientiem, kuri tos uzņēma sirsnīgi un pozitīvi.

Vēl īss apsveikuma koncerts, vēl dažas bildes piemiņai. Un tad jau skolas beidzēji stājās uz finiša taisnes, lai gala pārbaudījumos iegūtu visaugstākos iespējamos vērtējumus.

Lai izdodas!                                                                                                                                                                     Ieva Madara