Beidzot esam sagaidījuši siltākus laika apstākļus. Iestājies pavasaris. Kādam tas sagādā prieku, citam - uztraukumu, jo 12. klasei šie pēdējie mācību gada mēneši ir ļoti nozīmīgi un svarīgi. Intervija ar 12. klases pozitīvo seju - Sandru Biksi.                   

Agrāk mācījies Gaigalavas pamatskolā, tad 9. klasē pirmajos mācību gada mēnešos pārgāji uz Dricānu vidusskolu. Kāpēc pamatskolu pabeidzi šeit, nevis Gaigalavā?

Taisnība, par savu skolu no 1.-9. klases sākumam saucu Gaigalavas pamatskolu.  Iemesli bija daudz un dažādi, kāpēc izdomāju skolu nomainīt. Būtiskākais no tiem - nepatika skolas vadības attieksme. Protams, pedagogi bija jauki, gudri un pretimnākoši, tāpat kā klase bija ļoti draudzīga un patīkama, taču teiksim tā - mans domu gājiens nesakrita ar pārējiem. Tā kā brālis tajā gadā mācījās Dricānu vidusskolas 12.klasē un biju dzirdējusi gan no viņa, gan no citiem draugiem ļoti labas atsauksmes, pirmkārt, par skolas direktori, otrkārt, par jaukajiem pedagogiem un skolas kolektīvu kopumā, tad arī izdomāju, kāpēc gan nepamēģināt, un tā bija iespēja mācīties vēl vienu gadu kopā ar brāli. Nevienu mirkli neesmu nožēlojusi to, ka pamatskolu pabeidzu šeit, no skolas vadības, pedagogiem un skolas biedriem bija jūtama ļoti liela pretimnākšana un sirsnīgums, bez viņiem tik ātri neiejustos jaunajā skolā.

Kādi bija pirmie iespaidi par skolu? Vai ātri iejuties?

Skolu biju apciemojusi jau iepriekš dažādos pasākumos, man ļoti patika, vienmēr gaidīju Dricānu vidusskolas slavenos Žetonu vakarus, tie bija kaut kas īpašs, jo pie  mums Gaigalavā tādu nav. Iespaids viennozīmīgi bija labs un patīkams, skolā tiešām ir ļoti omulīgi, ir jūtams sirsnīgums, un cilvēki izstaro labestību.  Iejutos ātri, jo daudzus no Dricāniem pazinu jau iepriekš. Nebija problēmu sadraudzēties ne ar vienu.

Kā Tu raksturotu skolas kolektīvu?

Mūsu skolas kolektīvs ir ļoti saliedēts un draudzīgs.  Ar vienmēr smaidīgo un gādīgo skolas direktori Sarmīti priekšgalā.  Manuprāt, kolektīvu varētu raksturot šis teiciens: „Viens par visiem, un visi par vienu!” Vienmēr tas ir jūtams, piemēram, kad skola gatavojas kādam lielākam vai mazākam pasākumam, iesaistās visi - gan pedagogi, gan tehniskie darbinieki -, viņi laiku neskaita. Ilgas stundas pavada skolā, bet savu darbu padara godam, tā, lai apkārtējiem pēc tam būtu patīkami uzturēties mūsu skolā.

Nu jau pēdējais gads vidusskolā. Kādas emocijas?

Satraukums un bailes - tā varētu raksturot šī brīža situāciju, nu jau teju, teju pienācis pēdējais mēnesis vidusskolā, neticu, bet, ko padarīsi, jāsamierinās, ka nu skolas laiks ir gandrīz garām un jāgatavojas lielajai patstāvīgajai dzīvei, kura mums noteikti sagatavojusi ne vienu vien pārbaudījumu. Viens eksāmens jau aiz muguras, bet priekšā vēl 3 eksāmeni sagaida mani un katru no mums, 12-tajiem. Gribas visu izdarīt tā, lai pēc tam būtu gandarījums saņemt atestātu un prieks par paveikto darbu, bet, teikšu godīgi, nezinu, kas pie vainas - pēkšņā pavasara atnākšana vai kas cits -, bet vēl jūtams slinkums iekšā un tāds – „ai, vēl pietiek laika”, bet tomēr, nē, laika ir ļoti maz, jāsaņemas, daudz darba priekšā, sekmīgi jānokārto valsts pārbaudes darbi, un neaizmirstami jānosvin izlaidums.

Ar ko Tu nodarbojies brīvajā laikā? Kādi ir Tavi hobiji?

Brīvā laika pēdējā pusgadā atliek arvien mazāk un mazāk, jāsteidz “saglābt’’ situāciju ar atzīmēm, kamēr vēl var. Bet, ja runā vispārīgi, brīvo laiku pavadu dažādi. Ārpus skolas dejoju Gaigalavas JDK “Krēslīte’’, ar kuru šovasar esam izcīnījuši ceļa zīmi uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā, tātad priekšā vēl smags darbs. Tagad, atsākoties siltākam laikam, esmu aizrāvusies ar skriešanu un riteņbraukšanu. Hobiju ir daudz, un tie ir dažādi, nevar pat visus uzskaitīt.  Kad esmu mājās, labprāt noskatos kādu filmu, izlasu kādu grāmatu, pastaigājos ar draudzenēm vai vienkārši “spēlēju uz nerviem mājiniekiem’’. :D

Vai nebūs skumji šķirties no klasesbiedriem un skolotājiem?

Protams, ka būs.  Mācoties gandrīz 4 gadus Dricānos, esmu paspējusi pieķerties daudziem. Ar klasi pēdējā gada laikā esam ĻOTI sadraudzējušies, zinu, ka daudzu ikdienā pietrūks.  Sākumā noteikti būs dīvaini, ka nevajadzēs braukt uz Dricānu vidusskolu, satikt klasesbiedrus, skolas biedrus un pedagogus, bet ar laiku jau pieradīšu pie jaunās vides. Ceru, mūsu klase arī pēc skolas absolvēšanas paliks tikpat draudzīga un varēs savākties uz absolventu vakaru, lai satiktu mīļo audzinātāju Guntu un skolasbiedrus/klasesbiedrus, lai gremdētos jaukajās atmiņās. Nevienam tas nav noslēpums, bet visvairāk no klases kolektīva man pietrūks’’ Daniela harēma’’ :D

Ko Tu viņiem un pārējiem skolasbiedriem novēlētu?

Izvirziet katrs sev kādu mērķi un uz to arī tiecieties, jo ziniet, ka nav maizes bez darba! Kaut ko sasniedz tikai tie, kas kaut ko mēģina un dara. Novēlu ikvienam atrast sevī gribasspēku un pacietību, lai sasniegtu savus lielos un mazos sapņus! Un vairāk smaidiet! J

Paldies par atsaucību!                                                                                                                            Elīna K. un Violeta