Kaut arī aukstais marts mūs ir izjokojis, laiks skrien vēja spārniem, un tuvojas mācību gada noslēgums. Šoreiz intervija ar 12.klases radošo un mērķtiecīgo skolnieci Kristīni Melni.
Agrāk mācījies Jaunstrūžānu pamatskolā, bet jau trīs gadus - Dricānu vidusskolā. Kādi ir iespaidi, kādas atšķirības, mācoties tur un te?
Jaunstrūžānu pamatskolā 9.klasē es jau zināju to, ka turpināšu mācīties Dricānu vidusskolā, jo dzirdēju no citiem draugiem ļoti daudz pozitīvu atsauksmju par šo skolu, skolotājiem. Protams, kad atnācu 10.klasē uz jaunu un nepazīstamu vidi, man bija neliels uztraukums un panika, jo nezināju, kā pieņems klases kolektīvs, kādi klasesbiedri mani sagaida, tāpēc ka Jaunstrūžānu pamatskolā mūsu klase nebija tik saliedēta kā šeit, Dricānos. Tā kā Strūžānos mēs jau zinājām, pie kura skolotāja kontroldarba laikā varēja norakstīt no kāda vai nošpikot, tad Dricānu vidusskolā nācās tuvāk iepazīt skolotājus un izsecināt, pie kura, tā teikt, var vieglāk izsprukt kontroldarba laikā. J Protams, pirmo mēnesi man bija grūti pierast pie tā, kur notiks stunda, kā arī vienmēr ejot uz pusdienām, aizmirsu paņemt dakšiņu. Dricānu vidusskolā paliks prāta skolas pasākumi, piemēram, Ziemassvētku pasākums, kur katrai klasei ļauj izpausties un parādīt to, ko spēj paveikt kopā kā kolektīvs, kas arī satuvināja mūsu klasi ar katru gadu vairāk.
Ja Strūžānu pamatskolā skolotāji bija stingri un neļāva mums „nohaltūrēt” kādu stundu, tad Dricānos skolotāji ir saprotoši un atsaucīgi un vienmēr ļauj izdarīt nepabeigtu darbu vēlāk, un stipri nesoda par to. Šeit es atradu daudz draugu, kļuvu atvērtāka pret cilvēkiem, varu droši parunāt ar skolotājiem un atrast kopīgus risinājumus.
Mācoties šajā skolā, ļoti spilgtas atmiņas paliks par Žetonu vakaru, par to, kā iestudējām lugu, kā ar klasi kļuvām saliedētāki un sagatavojam nelielu priekšnesumu pēc svinīgā pasākuma. Un man ir prieks, ka vēl joprojām pastāv tāda tradīcija, kuru neaizmirst, un mūsu žetoni to apstiprinās, ka piederam Dricānu vidusskolai.
Drīz skaistākais laiks – vidusskolas gadi- būs garām. Kā Tu vērtē šo laiku un ar ko tas paliks atmiņā?
Dricānu vidusskola manā atmiņā paliks kā otrās mājas, jo tieši šeit es atradu draugus, kuri man kļuva ļoti dārgi ,ar kuriem gribētos turpmāk sazināties, satikties un atcerēties visus brīžus, kas apvienoja mūs ne tikai skolā, bet arī ārpus skolas. Ja 10.klasē mēs nebijām tik draudzīgi, tad tieši šogad katra diena mums ir nozīmīga un katra minūte dārga, jo, piemēram, es nevaru sagaidīt nākamo rītu, kad atkal satikšu skolā „Sovus puišus” . Šie puiši ienes manā sirdī gaišumu un jau no paša rīta uzlabo garastāvokli. Ar viņiem vienmēr var pasmieties un atrast kopīgu valodu un tēmu. Īstenībā man ir ļoti paveicies, ka esmu izvēlējusies šo skolu, jo tik daudz dažādu pasākumu, kuros piedalījāmies ar klasi, mūs apvienoja vienā ģimenē. Tik daudz atmiņu, kopīgi pārdzīvotu brīžu, kurus ilgi varēs atcerēties ar smaidu.
Zinu, ka Tu iesaisties dažādās aktivitātēs, sporto un dejo JDK „Jumalēni”. Vai pēc vidusskolas beigšanas turpināsi dejot?
Man patīk veltīt laiku ne tikai mācībām, sporta aktivitātēm, bet arī dejot, jo ar to nodarbojos jau no pamatskolas. Protams, ja man būtu tāda iespēja turpināt to, kas man patīk, tad noteikti to darītu, bet pēc vidusskolas tas diez vai sanāks.
Nu jau Žetonu vakars garām. Jāatsāk cītīgi mācīties un jāatgūst nokavētais. Pirmais eksāmens jau tūlīt - marta beigās. Vai tas Tevi nebiedē?
Ja man būtu tāda iespēja, es pagrieztu atpakaļ laiku un vēlreiz gatavotos Žetonu vakaram, bet ko nu darīt, tas paskrēja nemanot, bet man vēl joprojām neticas, ka martā jau ir pirmais eksāmens. Ja godīgi, pat ļoti biedē, jo katram eksāmenam ir cītīgi jāgatavojas, jāvelta tam laiks. Īstenībā man pat zosāda metas, dzirdot to, ka drīz angļu valodā ir eksāmens.
Kādi plāni pēc vidusskolas?
Pēc vidusskolas man ir ļoti daudz plānu. Viennozīmīgi mācīšos, turpināšu kāpt pa zināšanu kāpnēm, jo, kamēr esmu jauna, vajag izmantot visas iespējas, ko vien piedāvā. Pagaidām es vēl mācos, un galvenais mērķis ir sekmīgi nokārtot eksāmenus, sagaidīt rezultātus, un tur jau būs redzams, kā man klāsies turpmāk.
Jūsu klase ir ļoti saliedēta un draudzīga. Vai nebūs skumji šķirties no klases kolektīva?
Tik tiešām mūsu klase šo triju gadu laikā kļuva ļoti saliedēta, draudzīga, un var droši paļauties uz šo kolektīvu. Esmu ļoti daudz domājusi kā būs, kad paskries nemanot šie trīs mēneši, noskanēs Pēdējais zvans, turpat arī izlaidums . Tas ir tik mazs laika posms, ka gribas būt vairāk kopā ar klases kolektīvu, starpbrīžos pasmieties, paākstīties. Man būs ļoti skumīgi šķirties no šīs klases, no mūsu mīļās skolotājas, kura kļuva mums par otro mammu. Šie trīs burvīgie un neaizmirstamie gadi paskrēja nemano,t un es nezinu, kā būs nākamgad. Ja būtu tāda iespēja, es atgrieztos atpakaļ uz Dricānu vidusskolu un vēlreiz izbaudītu vidusskolas gadus.
Ko Tu gribētu, izmantojot iespēju, novēlēt klasesbiedriem, skolasbiedriem, draugiem un skolotājiem?
Es gribētu novēlēt saviem klasesbiedriem izturību, pacietību pirms eksāmeniem un veiksmīgi tos nokārtot , kā arī, neskatoties uz visām grūtībām, dzīvot katru dienu pozitīvi un papildināt ikdienu ar mirkļiem, kas kādreiz liks uzsmaidīt. Kā arī neaizmirst par Dricānu vidusskolu, kurā esam piedzīvojuši neskaitāmi daudz jauku brīžu, par saviem draugiem, kuri triju gadu laikā kļuva par vistuvākajiem. Novēlu, lai viņiem piepildās visas ieceres, kuras plāno sasniegt pēc vidusskolas. Skolasbiedriem novēlu kļūt saliedētākiem, mēģināt sadarboties un atrast dažādus risinājumus, lai paveiktu kopīgu darbu. Pēc iespējas vairāk pavadīt laiku ar klasesbiedriem, jo laiks paskrien nemanot. Skolotājiem, protams, novēlu būt saprotošiem, radošiem, atsaucīgiem un stipru veselību!
Galvenais, ko es gribēju pateikt - man ir paveicies, ka neesmu kļūdījusies ar savu izvēli mācīties šajā skolā. Paldies jums visiem!
Paldies par atsaucību! Elīna K.
