12.klasē mācās kāds gudrs, aktīvs, mērķtiecīgs, sportisks un apņēmības pilns jaunietis. Tas ir Deins Kindzulis, kurš bieži popularizējis Dricānu vidusskolas vārdu novada, pat pasaules mērogā.
Tu visus šos gadus esi skolas izcilnieks. Pastāsti mums, kā Tev izdodas panākt tik labus rezultātus mācībās?
Manuprāt, panākumu atslēga ir tajā, ka visu vajag darīt laicīgi. Reizēm, protams, nākas ziedot daļu sava brīvā laika, bet es daudzkārt esmu pārliecinājies, ka rīts nekad nav gudrāks par vakaru.
Kādās sporta sacensībās Tu esi piedalījies?
Katru gadu cenšos piedalīties novada skolu sacensībās gan basketbolā, gan volejbolā, gan strītbolā. Dažus gadus atpakaļ spēlēju basketbolu BK "Ezerzeme", kuras sastāvā piedalījos gan Latvijas Jaunatnes basketbola līgā, gan arī turnīros ārzemēs: Vācijā "Pfingstturnier" un Baltkrievijā "Навагодні турнір".
Mēs dzirdējām, ka Tu nesen biji Turcijā. Kāpēc Tu devies uz Turciju? Kādi bija Tavi iespaidi par šo valsti?
Uz Turciju doties mani mudināja pamatā vēlme redzēt pasauli, tādēļ, kad saņēmu piedāvājumu, nekavējoties tam piekritu. Vēlāk atklāju, ka Turcijas projekts ar nosaukumu "I am with youth" ir saistīts ar ekoskolu. Turcijā tiešam IR, ko redzēt. Tā ir valsts, kur kopā sadzīvo eiropiskais ar austrumniecisko. Reti kurš runā kādā citā valodā, izņemot turku, bet to viņi ļoti labi kompensē ar žestiem, sejas mīmiku un pats galvenais - ar viesmīlību. Tā kā 99% iedzīvotāju ir islamticīgie, tur valda arī spēcīgas reliģiskās tradīcijas. Ja kādreiz nākas pabūt Turcijā, tad autobusā labāk sēdēt biļetē norādītajā vietā, jo, ja apsēdīsieties vietā, kas paredzēta sievietēm, var iekulties nepatikšanās- personīgā pieredze.
Mēs zinām arī to, ka Tu spēlē ģitāru. Kad un kā Tu izlēmi nodarboties ar ģitārspēli? Un kur to iemācījies?
Uz ģitārspēles apgūšanu kādā 6. vai 7. klasē mani pamudināja mums visiem labi zināmais Andris Eriņš. Bet, tā kā es tajā nebiju īpaši ieinteresēts, tad mācīšanās aprobežojās vien ar dažiem mēnešiem. 10. klasē es sapratu, ka gribu mācēt spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Tā kā pamati jau bija ielikti, nopirku ģitāru. Sākumā nebija viegli, bet pašmācības ceļā, izmantojot galvenokārt internetu, tomēr iemācījos!
Šis Tev ir pēdējais gads DVS. Kādas ir Tavas izjūtas?
Lai cik dīvaini neliktos, nav sajūtas, ka šis ir pēdējais gads. Liekas, ka nākamajā septembrī atkal kāpšu Dricānu vidusskolas kalnā. Tas laikam nozīmē, ka esmu ļoti pieķēries skolai un ka pamest to varētu būt ļoti grūti.
Ko Tu vēlētos novēlēt DVS un tās skolēniem?
Dricānu vidusskolai novēlu daudz skolēnu, bet tās skolēniem iegūt apziņu par piederību skolai. Un visiem, protams, priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
Paldies par interviju! J Violeta
