Nav mazuma, ja griba lielam būt - šo domu apliecināja skolēnu un pedagogu rosīšanās novembra mēnesī. Iesaistīšanās dažādās aktivitātēs, gatavošanās, piedalīšanās u.c. – viss bija vērsts uz mīlestības un cieņas apliecināšanu savai valstij. Atkārtošos, bet tā ir mana stingra pārliecība, – Latvija sākas ar savu ģimeni, savu māju, savu pagalmu. Tāpēc uz jautājumu „Vai tu mīli savu zemi?” lielākoties ir nesaprotama un nepieņemama noliedzoša atbilde.

Priecē, ka šogad salīdzinoši maz tika justa negatīva nostāja pret patriotisma tēmu. Kad skolēniem tika lūgts uzrakstīt savas domas par Latviju, vēlējumus tai dzimšanas dienā, tikai četru izglītojamo (diemžēl vidusskolēnu) lapiņas bija kauns nosūtīt „Rēzeknes novada ziņu” žurnālistei (tas arī netika izdarīts). Taču gribas cerēt, ka šie jaunieši negāciju pauda tikai bravūras pēc.

Ja cita iemesla neredzat, lai lepotos ar Latviju, tad lai iedvesmai kalpo mūsu skolas 4.klases skolēna Raivja doma: „Es lepojos ar Latviju, jo ES TAJĀ PIEDZIMU!”

 Skolotāja Gunta